Panorāma

Plāno ieviest jaunu piemaksu ģimenēm

Panorāma

Zādzības jaunajā rotaļu laukumā

"Lietuvas dzelzceļš" sola atjaunot Mažeiķu–Reņģes posmu

Lietuva vēl neatklāj Reņģes dzelzceļa līnijas atjaunošanas termiņus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Nesen Eiropas Komisijas uzliktais sods Lietuvas dzelzceļa kompānijai par konkurences ierobežojumiem vienlaikus licis arī risināt konkurences ierobežošanu, viens no veidiem ir atjaunot nojaukto Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu. Kaimiņvalsts dzelzceļa kompānija pagaidām gan neatklāj savus plānus.

Uz šonedēļ Rīgā notiekošo Dzelzceļa transporta padomes sēdi līdz ar citiem plato sliežu reģiona dzelzceļa kompāniju vadītājiem ieradās arī “Lietuvas dzelzceļa” ģenerāldirektors Mants Bartuška. Tikšanās laikā neoficiāli pārrunāta arī Mažeiķu–Reņģes dzelzceļa iespējamā atjaunošana.

“Tas, ko mēs gribam, ir stiprināt partnerattiecības ar mūsu partneriem.  [..] Mums ir divi mēneši, lai mēs izteiktu savu viedokli, vienlaikus izvērtējot arī Eiropas Komisijas viedokli. Šajā laika periodā mēs pieņemsim mūsu galīgos lēmumus attiecībā uz starpsavienojuma atjaunošanu,” sacīja Bartuška.

Tikmēr “Latvijas dzelzceļa” vadītājs Edvīns Bērziņš ir piesardzīgāks.

“Kā jau es minēju, mums notika neformālas pārrunas, un nekas tāds jauns, kas nav rakstīts iepriekš presē, netika pateikts. [..]  Kaut kādi solījumi, cik ilgā laikā – 5 gadi, 10 gadi – neizskanēja,” sacīja Bērziņš.

Eiropas Komisijas piemēroto sodu Lietuvas Dzelzceļš aizvien uzskata par nepamatotu un gatavojas tā pārsūdzēšanai.

Tikmēr Latvijas tranzīta nozare sākusi apkopot no Lietuvas Dzelzceļa piedzenamos zaudējumus. Šīs prasības iepriekš Bartuška nosaucis par “nulles vērtām”.

“Tas notika pirms 10 gadiem. Ja mēs skatāmies uz tā laika kravu apjomiem, tad Latvijas virzienā tika vests tikai aptuveni viens miljons tonnu kravu. Ko es ar to gribu pateikt? Galvenais lēmumu pieņēmējs šajā situācijā bija naftas pārstrādes rūpnīca, kas izlemj – kurā virzienā tā vēlas virzīt un pārdot kravas. Pat šodien, ja tie gribētu, tie varētu iet uz Rīgas vai citām ostām,” norādīja Bartuška.

Tikmēr Latvijas Dzelzceļa vadītājs uzsvēra – tiešie zaudējumi no neizmantotās Reņģes līnijas uzturēšanas šo gadu laikā sasnieguši teju sešus miljonus eiro.  Tiesāšanās ar lietuviešiem gan neesot pašmērķis.

“Es teiktu, ka tas viss ir risināms jautājums. Ļoti iespējams, ka mēs bez tiesvedības varam atrast kaut kāda veida kompromisu, ja viņi kaut kādā veidā ir gatavi kompensēt arī beztiesas ceļā, jo tiesāšanās nav pašmērķis. Pašmērķis ir izveidot vidi, kur var strādāt bizness, kur iegūst infrastruktūras turētāji un termināļi. Mums ir jāskatās uz priekšu,” sacīja Bērziņš.

Vienlaikus gan Latvijas tranzīta nozare sākusi darbu pie zaudējumu apkopošanas. Tāpat nav atmesta arī tiesvedības iespēja. Šobrīd pie kopīgas nozares stratēģijas strādā īpaša Satiksmes ministrijas veidota darba grupa.

Jau ziņots, ka  Eiropas Komisija paziņoja par sodu Lietuvas Dzelzceļam (“Lietuvos geležinkeliai”) 27,873 miljonu eiro apmērā par konkurences ierobežojumiem dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā, nojaucot dzelzceļa savienojumu starp Lietuvu un Latviju. EK uzdevusi Lietuvas pusei triju mēnešu laikā izbeigt un novērst pārkāpumu.

Lietuvas kompānijai ir tiesības sev nelabvēlīgo EK lēmumu apstrīdēt Eiropas Savienības tiesā. Tāpat Lietuvas pusei ir iespēja izvēlēties risinājumu konkurences ierobežojumu novēršanai, tostarp posma atjaunošana neesot obligāta. Lietuvas Dzelzceļš paziņoja, ka plāno atjaunot nojaukto posmu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti