Lietuvā un Igaunijā turpina samazināties drukāto avīžu skaits

Tehnoloģijām arvien vairāk ienākot cilvēku ikdienā, pārmaiņas jau ilgu laiku skar arī drukātos medijus, precīzāk, laikrakstus. Cilvēkiem daudz vairāk laika pavadot viedtālrunī, planšetē vai pie datora ekrāna, avīze pastkastītē vairs nav nepieciešama un informācija labprātāk tiek patērēta digitāli. Šī iemesla dēļ laikrakstiem ir arvien grūtāk izdzīvot, un šāda situācija novērojama arī Lietuvā un Igaunijā.

Lietuvā un Igaunijā turpina samazināties drukāto avīžu skaits
00:00 / 05:21
Lejuplādēt

Lietuva

Drukātie mediji arvien plašāk piedzīvo norietu. Situāciju kā smagu arī tepat kaimiņos, Lietuvā, raksturoja Deivids Ridiks, reģionālā laikraksta "Utenos Diena" vadītājs, kurš norāda, ka Lietuvā pašlaik ir aptuveni 80–90 laikraksti. Taču pēdējā pusgada laikā Utenas reģionā divi laikraksti pārtrauca darbību, un tagad tur palikušas septiņas avīzes.

"Vissliktākā situācija ir ar nacionāla mēroga laikrakstiem. Mums tādu laikrakstu, kas iznāktu katru dienu, vairs nav vispār. Mums ir ziņu portāli, kā "Delfi.lt" un "15min.lt", un ir ļoti grūti ar tiem sacensties. Ja runājam par reģioniem, tad, ja reģions ir stiprs, tad tajā izdzīvot var, bet,

ja tā ir maza pilsēta vai mazs reģions un tas izmirst, tad izmirst arī laikraksti," pastāstīja Ridiks.

Deivids Ridiks ir arī Nacionālo pilsētu laikrakstu asociācijas valdes loceklis. Asociācijā apvienotas 44 avīzes. To locekļi diskutē un meklē veidus, kā izdzīvot, un situācija esot tiešām slikta.

Viņš norādīja, ka 14 gadus ilgušās karjeras laikā pašreiz ir grūtākā situācija, un nopietna krīze ilgstot jau aptuveni 6 līdz 9 mēnešus. Tas skaidrojams ar drukāšanas izmaksām, kas tagad pieaugušas par 100%.

Viņš aprakstīja situāciju, ar ko saskaras viņa laikraksts: "Tad nāk arī pasts, sakot, ka nepieciešams paaugstināt cenas par 100%. Tad arī inflācija – nepieciešams palielināt algu žurnālistiem. Esam saņēmuši naudu no abonentiem pagājušajā gadā, bet drukāt un piegādāt avīzes mums ir nepieciešams šogad. Un tā ir problēma, arī raugoties uz nākamo gadu, jo drukātāji nezina, cik daudz cenas pieaugs tālāk.

Es zinu vēl četras avīzes, kas šogad, visticamāk, drukātā veidā vairs neiznāks. Visi dzīvo uz nulles ar nelielu plusu vai mīnusu."

Pēc Ridika domām, drukātajiem laikrakstiem ir jāizdzīvo tāpēc, ka vecāka gadagājuma cilvēki joprojām izvēlas lasīt drukātu avīzi, jo nemāk vai nevēlas apieties ar tehnoloģijām, vai tiem to nav. Izdzīvošana, viņaprāt, ir arī drošības jautājums.

"Manuprāt, tas ir valdības lēmums. Ja valdība domā, kādēļ mums nepieciešami laikraksti, tad atbilde ir – Krievijas dēļ. Ja cilvēkiem nebūs drukāto laikrakstu, cilvēkiem tiks izskalotas smadzenes – tas pats, kas 20 gadus notika ar krieviem Krievijā. Mums ir jābūt antipropagandas rīkiem. Valdībai ir jādod nauda, lai neatkarīgas avīzes izdzīvotu. Ja mirsim, tas būs kā pirms 2014. gada kā Krimā un Donbasā, kad krievi nāca un visi teica – esiet laipni gaidīti," pauda Ridiks.

Igaunija

Viegli laikrakstiem neklājas arī Igaunijā. Vēl nesen kļuva zināms, ka no nākamā gada drukātā formātā neiznāks Igaunijas biznesa ziņu laikraksts "Äripäev". Tādējādi Igaunijā palikuši trīs lielie laikraksti, aptuveni 10 nedēļas laikraksti, arī avīzes, kas iznāk reizi mēnesī, bet reģionālās avīzes ir aptuveni 20, pastāstīja Tartu Universitātes zinātniskā līdzstrādniece žurnālistikas studijās Marju Himma-Kadaka.

"Visas avīzes pārvieto darbību arī digitālajā vidē vai arī darbojas gan digitāli, gan drukātā versijā. Digitālo abonementu skaits pieaug. Kas attiecas uz tirāžu, tad visām avīzēm tās krītas, ja skatāmies uz 2021. gada rādītājiem. Kritums nav straujš, bet ir stabils. Kritums jau vērojams gadiem, jo avīzes piedāvā digitālās versijas, un cilvēki lasa avīzes viedierīcēs.

Es teiktu, ka laikrakstu lasīšana kā tāda ir drīzāk ekskluzīvs hobijs," piebilda Himma-Kadaka.

Tomēr esot arī laikraksti, ko cilvēki labprāt joprojām iegādājas drukātā formātā, piemēram, reģionālo nedēļas laikrakstu "Maaleht", kas raksta par lauksaimniecību, ietverot arī pētniecisko žurnālistiku, un raksta arī par praktiskiem jautājumiem.

Himma-Kadaka norādīja, ka darbības pārcelšana digitālajā vidē kļūst arvien finansiāli loģiskāka. Samazinās kopējais lasītāju skaits, tikmēr liela daļa pārējo lasītāju labprātāk izvēlas informāciju iegūt digitālā formā. Un laikrakstam, pārceļot darbību digitālā vidē, samazinās ražošanas izmaksas. Pieaugušas arī laikrakstu piegādes izmaksas, un Igaunijas pastā samazinās darbinieku skaits.

Taču arī pētniece Igaunijā – tāpat kā Lietuvas reģionālā laikraksta "Utenos Diena" vadītājs – uzskata, ka laikraksti drukātā formā ir jāsaglabā un tie saglabāsies. "Ir cilvēki, kas ir pieraduši lasīt avīzes, cilvēki, kas dzīvo lauku reģionos vai tās abonē desmitgadēm ilgi. Tie pārsvarā ir vecāki cilvēki, kas pie tā ir pieraduši. Bet ir būtiski, lai cilvēki arī iegūtu šo piedzīvojumu, ka informācija ir labi iepakota, pasniegta un tā arī iespējams labāk novērtēt tās vērtību. Es domāju, ka tas pārvēršas par ekskluzīvu produktu, ko vari atļauties," sacīja Himma-Kadaka.

Viņa netic, ka laikraksti izzudīs, taču tie piedzīvos konceptuālas pārmaiņas. Himma-Kadaka piebilst, ka laikraksti ir būtiski arī arhīviem, kur tie labi kalpo ieskatam vēsturē un noder pētniekiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti