Elektroapgādes nozarē ziema tradicionāli ir visai rāms periods, jo parasti, pateicoties pieprasījumam pēc siltuma, būtisku daļu elektrības patēriņa sedz koģenerācijas elektrostacijas. Šis gads tomēr sācies atšķirīgi, jo divi Lietuvas uzņēmumi pērnā gada nogalē pieņēmuši lēmumu slēgt elektrostaciju jaudas 960 megavatu apjomā un arī krietni samazināt elektrības ražošanas apjomus, veicinot elektrības vairumcenas kāpumu pat līdz 200 eiro par megavatstundu.
Latvijas elektropārvades sistēmas operatora “Augstsprieguma tīkls” vadītājs Varis Boks atzīst, ka no apgādes drošības viedokļa Lietuvas lēmums šobrīd tomēr reģionu nav ietekmējis. Un Lietuvai neko pārmest nevar, jo tā ir ievērojusi visus noteikumus.
Tomēr enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš uzskata, ka Lietuvas rīcība, slēdzot tik lielas jaudas un brīdinot par to tikai īsu brīdi pirms faktiskās slēgšanas, nav bijusi īsti solidāra, piemēram, pret Latviju.
“Pats fakts, ka tiek izņemtas jaudas no apgrozības, neizskatās īpaši solidāri attiecībā pret Latviju. Lai gan, protams, “Nord Pool Spot” elektroenerģijas tirgus noteikumi paredz, ka vismaz par plānotajiem ražošanas ierobežojumiem informācija jāsniedz savlaicīgi,” norāda eksperts.
Pēc Āboltiņa teiktā, šāds Lietuvas lēmums ir izrādījies nepatīkams pārsteigums gan citiem ražotājiem, gan arī daudziem patērētājiem. Visticamāk, liela daļa ražotāju un patērētāju savu darbību plānoja jau iepriekš, rēķinoties ar atšķirīgu tirgus situāciju.
Jāpiebilst, ka lēmumu slēgt elektrostacijas lielā mērā noteicis Lietuvas lēmums atteikties no atbalsta maksājumiem elektrības ražotājiem. Šis atbalsts veidoja daļu no regulētā elektrības tarifa, un tādā veidā Lietuva cerēja nedaudz samazināt elektrības cenas patērētājiem, kuras joprojām tiek regulētas.
Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masulis iepriekš prognozēja, ka tirgus pārmaiņu iespaidā elektrības regulētās cenas būtu iespējams samazināt par aptuveni 4 – 7%. “Vairumtirgū cena kritīsies par 10-12%, savukārt aptuveni divu procenti kāpumu varētu atjaunojamās un atbalstāmās enerģijas iepirkuma komponente, kuru saistāma ar jauna vēja parka nodošanu ekspluatācijā. Tāpēc es prognozēšu, ka cena samazināsies par 4 – 7%. Bet, cenu noteiks Cenu kontroles komisija, un tad jau redzēsim, ko lems viņi,” sacīja ministrs.
Eksperti norāda, ka Lietuvas lēmums kopumā var veicināt lielāku elektrības cenu svārstīgumu un neprognozējamību Latvijas un Lietuvas tirgos.
Un tas var būt nepatīkams pārsteigums daudziem ražotājiem un mājsaimniecībām, kuri šogad saistībā ar Zviedrijas un Polijas starpsavienojumu darbības sākumu cerēja uz zemākām un prognozējamākām cenām. Cenu svārstību arī gala patērētājiem nākamajos gados elektrības cena, iespējams, būtiski nesamazināsies.
Turklāt Lietuvas lēmuma rezultātā Baltijas valstis kopumā ir kļuvušas ievainojamākas pret iespējamiem dabasgāzes piegāžu traucējumiem, jo slēgtās elektrostaciju jaudas bija vienas no nedaudzajām Baltijā, kuras kā kurināmo spēja izmantot arī mazutu vai dīzeļdegvielu.
