Lietuvā sausuma dēļ izsludina ārkārtējo stāvokli

Lietuvas valdība trešdien izsludinājusi valsts mēroga ārkārtējo stāvokli saistībā ar sausumu, kas lielā daļā valsts turpinās jau divus mēnešus.

Kā atgādinājusi Lietuvas Zemkopības ministrija, ārkārtējā situācija visas valsts mērogā tiek izsludināta, kad sausuma sekas skārušas vairāk nekā trīs pašvaldību teritoriju, un pašlaik ārkārtējā situācija jau izsludināta četrās pašvaldībās - Varēnas, Prienu, Traķu un Roķišķu rajonos, bet sausuma sekas aptver lielāko daļu Lietuvas teritorijas.

Ministrija uzsvērusi, ka stihiskais sausums ietekmēs ne tikai lauksaimnieku ieņēmumus, bet arī valsts ekonomiku kopumā un eksportu.

Ja sausums ieilgs, prognozēts, ka vasarāju raža samazināsies par aptuveni 40%, kviešu un rudzu - par aptuveni 54%, rapšu - par 66% un griķu - par 52%.

Kad būs noskaidroti sausuma radīto zaudējumu apmēri, Lietuvas valdība vēlāk varēs pieņemt lēmumu par to kompensēšanu.

Lauksaimnieki sausuma dēļ nevar cerēt uz kompensāciju no Eiropas Savienības (ES), jo tas tiek kvalificēts kā apdrošināšanas gadījums. Tiesa gan, Lietuvā šādu apdrošināšanu piedāvā tikai viena kompānija, bet Lietuvas Neauglīgo zemju lietotāju asociācijas vadītāja Danute Karalevičiene iepriekš izteikusies, ka pērn valstī iespēju apdrošināties pret sausumu nav bijis.

Zemkopības ministrija jūlijā sola kompensēt zaudējumus, ko lauksaimniekiem radījis pagājušā gada sausums. Šīm kompensācijām atvēlēti 8,5 miljoni eiro.

Šī gada jūnijs bijis karstākais visā kaimiņvalsts meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Jau iepriekš Lietuvā tika izsludināts valsts mēroga hidroloģiskais sausums

“Kopš marta dažviet nolijuši vien 30 milimetri. Tas ir īsts sausums. Ir gaidāmi 50 procentu zaudējumi, dažos reģionos – visi 100. Ražas nebūs,” medijiem atzina Lietuvas Lauksaimnieku savienības priekšsēdētājs Jons Talmants

Ūdens līmenis vairāk nekā pusē Lietuvas novērošanas staciju ir nokrities līdz zemākajam daudzgadu vidējam līmenim. Sausais un karstais laiks būtiski skāris Lietuvas lielākās upes Nemunu pie Panemunes un Neri pie Jonavas, kur ūdens līmenis šobrīd ir par 20 – 30 centimetriem zemāks nekā zemākais daudzgadu vidējais līmenis.

Nere, kas tek cauri Viļņai, sākas Baltkrievijā, Minskas augstienē, un Baltkrievijā pie tās izveidota liela mākslīgā ūdenskrātuve. Tādēļ Lietuvas amatpersonas vērsās pēc palīdzības pie kaimiņiem, lai viņi varētu regulēt ūdens līmeni upē, palaižot vairāk ūdens un palīdzot augu un dzīvnieku valstij.

Pēc sinoptiķu prognozēm, tuvākajās dienās Lietuvā iestāsies vēsāks laiks un nedaudz uzlīs. Stiprāks un ilgāks lietus gaidāms piektdien un sestdien, bet paredzams, ka upju un ezeru līmeni tas būtiski neietekmēs.

    Saistītie raksti
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti