Tiesa, viņš pievērsa uzmanību, ka Lietuvas uzņēmēji pakāpeniski ir sākuši gatavoties negatīvai attīstībai tirdzniecībā ar Krieviju jau 2013.gada otrajā pusē.
„Vājais Krievijas rublis jau ir būtiski ietekmējis mūsu tirdzniecības attiecību perspektīvas ar Krieviju jau kopš 2013.gada beigām. Jau 2013.gada otrajā pusē mēs izjutām to, ka šīs attiecības pasliktinās, un vienlaikus vairākas nozares šo laiku ir izmantojušas visai lietderīgi, cenšoties diversificēt eksportu un atrast jaunus tirgus saviem produktiem un pakalpojumiem,” pastāstīja Lietuvas ministrs.
„Un ir būtiski uzsvērt to, ka gan produktiem un pakalpojumiem, jo, mums joprojām ir būtisks apjoms pārtikas eksporta uz Krieviju, bet papildus tam mēs apkalpojam arī ļoti lielu tranzīta kravu apjomu, tāpēc Lietuvas transporta sektors ir ļoti iesaistīts arī citu valstu tirdzniecības attiecībās ar Krieviju. Tāpēc mūsu transporta sektors arī cieta no notikumu attīstības. Šī iemesla dēļ mums nācās būtiski pārskatīt izaugsmes prognozes,” atzina Šadžus.
Pavasarī Lietuvas valdība prognozēja, ka izaugsme nākamgad varētu sasniegt 4,3% no iekšzemes kopprodukta, septembrī gan jau nācās būt mazāk optimistiskiem ar aptuveni 3,4% prognozi.
„Šobrīd lēšam, ka reālistisks izaugsmes līmenis varētu būt 2,7 – 2,9 procenti – tas gan vēl nav oficiāla prognoze, bet prognoze, ko esmu izziņojis parlamentam diskusijās par budžetu,” norādīja ministrs.
Lasiet pilnu interviju ar Lietuvas finanšu ministru šeit.
Jau vēstīts, ka sankcijas pret Krieviju ieviesa ES, ASV, Kanāda, Austrālija, Japāna un Norvēģija pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu un tās atbalstītie kaujinieki Austrumukrainā pasludināja Doņeckas un Luhanskas apgabalu neatkarību. Krievija gan parādā nepalika un atbildēja ar līdzīgām sankcijām.
