Ieva Treija: Par asociācijas vadītāju droši vien tāpat nekļūst. Kāda ir Tava iepriekšējā pieredze darbā ar jaunuzņēmumiem?
Donats Smaile: Es esmu jaunuzņēmumu inkubatora vadītājs Kauņā – lielākajā Tehniskajā universitātē Lietuvā, kam tuvākajā laikā ir labas izredzes kļūt par lielāko universitāti valstī. Mācību iestādes vadība nesen nopirka labāko biznesa skolu, ko pievienoja universitātei. Man arī zināms, ka līdzīgi plāni ir attiecībā uz zinātnes un medicīnas virzieniem.
Kopā ar saviem kolēģiem ikdienā meklēju labas jaunuzņēmumu komandas un idejas. Un runa nav tikai par augstskolas studentu idejām. Mēs esam sākuši sadarboties arī ar skolniekiem. Mūsu mērķis ir izmantot universitātes iekšējās zināšanas un priekšrocības, savukārt no ārpuses piesaistīt visu pārējo nepieciešamo, piemēram, biznesa attīstīšanas prasmes. Universitāte mūs ļoti atbalsta, nodrošinot ar telpām. Jaunuzņēmumiem pie mums ir iespēja uzturēties līdz 12 mēnešiem, lai pēc tam pievienotos kādam akseleratoram. Universitātes “aizmugure” nodrošina arī citas priekšrocības. Piemēram, ja nepieciešams sazināties ar kādu investoru un pārliecināt par tikšanos, tad
teikums “jaunuzņēmums darbojas Lietuvas Tehniskajā universitātē” mēdz paveikt brīnumus.
Paralēli šīm aktivitātēm cenšamies veidot jaunuzņēmumu kopienu, kas ir nepārtraukts un nebeidzams process. Tieši viens no uzņēmumiem, kas tapis ar Kauņas Tehniskās universitātes atbalstu un saņēmis līdz šim lielākās investīcijas mūsu valstī, kopā ar trim citām universitātēm nodibinājis Lietuvas Startup asociāciju. Līdz šim vienīgā institūcija, kas gādāja par jaunuzņēmumiem, bija bezpeļņas organizācija “Uzņēmējdarbības iniciatīva Lietuvā”, kas darbojas Ekonomikas ministrijas paspārnē. Tā dibināta ar mērķi popularizēt uzņēmējdarbību, atbalstīt biznesa attīstību un veicināt eksportu. Organizācijas ietvaros darbojas programma “Startup Lietuva”, ko koordinē divi cilvēki un kas ir paveikusi daudz labu darbu – organizējusi pasākumus, piesaistījusi riska kapitāla investorus, kā arī pievērsusi jaunuzņēmumiem ar nozari nesaistītu cilvēku uzmanību. Taču mēs nolēmām, ka ir nepieciešama neatkarīga organizācija, kas nebūtu saistīta ar valsts struktūrām, apvienotu visu kopienu un arī sadarbotos ar politikas veidotājiem, norādītu uz problēmām.
Kāda Lietuvā ir sabiedrības attieksme pret jaunuzņēmumiem?
Esmu pamanījis, ka jaunuzņēmumu tēma pēdējo divu gadu laikā ir kļuvusi ļoti aktuāla. Un es domāju, ka mūsu startup uzņēmumiem klājas diezgan labi. Runāju ar cilvēkiem no citām valstīm, arī no Silīcija ielejas. Jautāju, kāds ir viņu viedoklis par to, kas notiek Lietuvas startup vidē. Atbildes ir diezgan līdzīgas – visi šeit saskata potenciālu, cilvēki ir gatavi mācīties, viņiem nav valodas barjeru un ir nelielas problēmas ar izpildījumu. Taču potenciāls ir. Es arī to saskatu. Un tas ir galvenais. Kā apliecinājums tam ir Tehnoloģiskais parks Viļņā –
lielākais jaunuzņēmumu centrs Lietuvā, kas izvietots bijušās un tagad atjaunotās slimnīcas teritorijā. Renovācija notika ar Viļņas pašvaldības un arī dažu privāto investoru atbalstu. Kopumā parks aizņem 8 ha, un birojiem atvēlētajās telpās pašlaik vairs nav nevienas brīvas vietas!
Vai plānojat piesaistīt arī jaunuzņēmumus no kaimiņzemēm?
Tehnoloģiskajā parkā ir noteikta vietējo un ārzemju uzņēmumu proporcija, kas ir jāsaglabā nemainīga. Tātad ir biroji, kuros drīkst strādāt tikai ārvalstu komandas. Uzskatu, ka tas ir ļoti labi – sajaucas dažādas kultūras un pieredzes. Tādējādi kopiena kļūst daudz dinamiskāka.
Vai Lietuva saskata vajadzību pēc ārvalstu darbaspēka?
Šeit ir jāizdala divas lietas. Viena - speciālistu piesaiste no citām valstīm, kas ir interesanti un svarīgi. Taču, runājot par mazām komandām, mums vienlīdz svarīga ir arī otra lieta – spēt iedvesmot labus, piemēram, programmētājus no lieliem uzņēmumiem pievienoties ideju attīstīšanai. Mums jau ir tādi piemēri. Viena komanda meklēja pieredzējušu programmētāju. Tādu cilvēku nav viegli atrast Kauņā un vēl piesaistīt darbam jaunuzņēmumā. Ir daudz uzņēmumu arī šeit, kas maksā lielu algu, un pie viņiem arī strādā labākie programmētāji. Taču šis cilvēks pievienojās startup, jo viņam patika ideja.
Jaunuzņēmumi ir par iedvesmu. Veiksmīgu piemēru ir tik maz, taču cilvēki ir apņēmības un iedvesmas pilni. Tas ir apbrīnojami.
Un ko lielie uzņēmumi saka par jaunuzņēmumu darbošanos tirgū? Vai viņi nebaidās, ka labākie darbinieki ļausies avantūrai? Latvijā par šādām bailēm runā.
Es, protams, nevaru atbildēt par visiem, taču situācija Lietuvā ir pozitīva. Es redzu, ka lieli uzņēmumi grib sadarboties, nevis baidīties. Un tā tam arī vajadzētu būt. Tāpēc, ka šie iedvesmas pilnie cilvēki, kam nav bail kļūdīties, var radīt lielas lietas, kas būs noderīgas tiem pašiem lielajiem uzņēmumiem, lai atrisinātu viņu problēmas. Iespējams, viņi pamana arī savas mazās problēmas, bet lielākoties tomēr tie koncentrējas uz lielu izaicinājumu risināšanu. Jaunuzņēmumi ir mazi un fokusē savu uzmanību uz specifiskām problēmām. Lielajiem uzņēmumiem to vajadzētu izmantot.
Lietuvā viens no lielākajiem uzņēmumiem ir “Lietuvos energija”. Domāju, ka līdzīgs valstij piederošs uzņēmums ir arī Latvijā (Latvenergo – aut.). Šāds uzņēmums Lietuvā ir atvēlējis 5 miljonus eiro startup idejām. Tas ir publicējis sarakstu ar problēmām, kam ir nepieciešams risinājums, un jaunuzņēmumi var tās risināt un pretendēt uz investīcijām.
Vēl viens piemērs ir Barklija banka (Barclays Bank). Nesen tā atvēra akseleratora programmu Lietuvā ar fokusu uz finanšu tehnoloģiju nozari. Tas arī ir milzīgs uzņēmums, kam ir septiņi šādi akseleratori visā Eiropā.
Dažiem uzņēmumiem ir jābūt pirmajiem, kas iestājas par jaunām iniciatīvām. Un, ja par to skaļi runā, pretiniekiem nav ko iebilst. Mums ir vajadzīgi labi piemēri, un mums par tiem ir jārunā.
Attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem ir iespējama vēl viena problēma – jaunieši negrib nākotnē tur strādāt, tā vietā izvēloties jaunuzņēmuma piedāvātos izaicinājumus un riskus.
Nekas, nekas. Ļaujiet viņiem ar šādu pārliecību padzīvot gadu vai divus. Ļaujiet viņiem kļūdīties un ciest neveiksmi. Un tad pajautājiet, vai viņi nevēlas pievienoties stabilam uzņēmumam… Pašlaik
savs uzņēmums - tā ir modes lieta. Mediji par to daudz runā un tādējādi ietekmē jauniešu viedokli.
Mēs izturamies piesardzīgi un mēģinām šādu attieksmi arī komunicēt. Mēs stāstām, ka darbs jaunuzņēmumā nav viegls. Jā, tas ir jautri, bet slava vienas nakts laikā ir ļoti reta parādība. Visa pamatā ir smags darbs.
Kas ir šobrīd populārākās nozares jaunuzņēmumu vidū?
Tie seko vispārējām tendencēm, proti, ir daudz jaunuzņēmumu, kas strādā ar lietu internetu (IoT – aut.), un ir arī tādi, kas veido produktus. Cilvēku domāšana pastāvīgi mainās. Mēs gribam kļūt aizvien neatkarīgāki, un mēs aizvien biežāk vēlamies izdarīt neatkarīgas un neviena neietekmētas izvēles. Iepriekšminētās nozares piedāvā tieši to. Tāpēc visas pūļa finansēšanas kampaņu platformas pašlaik piedzīvo “ziedu laikus”. Cilvēki nevēlas pakļauties lielu zīmolu un spēcīga mārketinga ietekmei. Viņi labprāt izvēlas citus alternatīvus risinājumus, kas ir viņiem pieņemami.
Lietuva šoruden ir pieņēmusi gan kopābraukšanas, gan pūļa finansēšanas likumu. Mēs vēl par to cīnāmies. Kā jums tas izdevās?
Tas ir tikai sākums! Un es uzskatu, ka visa pamatā ir komunikācija. Ja cilvēki ar varu tiek savesti kopā ar valdošo viedokli un šī saruna tiek publiskota, tad nav citu variantu. Šobrīd vara, ko nodrošina sociālie mediji, ir milzīga. Ja politikas veidotāji stājas tai pretī, tad viņus sagaida grūti laiki. Cilvēki šobrīd var pieprasīt jebko. Mums Lietuvā ir daži spēcīgi viedokļa līderi. Viņi sociālajos tīklos publicē dažādas iniciatīvas, uz kurām politiķi reaģē nekavējoties, tāpēc politiķus šobrīd ir ļoti viegli ietekmēt.
Un kā valdība reaģē uz jūsu iniciatīvām?
Runa nav par valdību. Viss ir atkarīgs no mums pašiem un no tā, ko mēs darām. Mums primāri vajadzētu domāt nevis katram par savu valsti, bet apvienot visas trīs Baltijas valstis vienotam mērķim. Mēs esam mazas nācijas, un tāpēc mums nevajadzētu rīkoties atsevišķi. Es ļoti
ceru, ka jaunuzņēmumu asociācijām izdosies apvienoties un radīt visai Eiropai interesantu piedāvājumu.
