Lietuvas politiķi abus vairākus simtus miljonus eiro vērtos projektus raksturoja kā vēl vienu nozīmīgu soli Baltijas valstu neatkarības stiprināšanā.
"Izveidojot šos savienojumus, mēs stiprināsim stabilitāti un solidaritāti mūsu reģionā, kā arī samazināsim savu atkarību no viena enerģijas piegādātāja. Mēs kļūsim par Rietumeiropas enerģijas tirgus daļu, un tas ir jāvērtē kā stratēģisks un vēsturisks sasniegums mūsu reģionam.
Beidzot, 25 gadus pēc tam, kad mēs ieguvām savu politisko neatkarību, spējam arī patstāvīgi lemt, kā attīstīt mūsu valsti.
Šie projekti ir apliecinājums visai pasaulei, ka esam sasnieguši pietiekamu politisko briedumu, lai spētu uzņemties un īstenot arī stratēģiskas nozīmes projektus," norādīja Lietuvas Valsts prezidente Daļa Grībauskaite.
"Mēs runājām, ka visam Baltijas reģionam vajadzētu integrēties kontinentālās Eiropas elektrotīklā. Nevienam nav iebildumu, ka ka sinhronizācija jānoslēdz līdz 2025. gadam. Baltijas valstis šajā ziņā strādā ar kaimiņvalstīm un Eiropas Komisiju," saka Lietuvas premjers Aļģirds Butkevičs.
Atklāts paliek jautājams par Igaunijas dalību Lietuvas jaunās atomelektrostacijas projektā Visaginā. Igaunija valdība vadītājs paziņoja, ka šī ideja nav noraidīta, kā izskanējis iepriekš, taču jāgūst pārliecība par tās izdevīgumu. Tikmēr starpsavienojumu izveidi var atzīt par vēsturisku.
"Šie projekti vieno ne tikai Lietuvu, Poliju un Zviedriju, bet visu Eiropu, „NordBalt” un „LitPol” projekti nozīmē Baltijas reģiona drošību un cenu konkurenci.
Neviena no Baltijas valstīm vairs nav enerģētikas sala,” piebilda Igaunijas valdības vadītājs Tāvi Reivass.
Arī Latvijas aizejošā premjerministre Laimdota Straujuma ("Vienotība") norādīja uz abu starpsavienojumu lielo nozīmi reģiona enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā. Viņa atzina, ka minētie projekti ir lielisks piemērs, kā valstīm kopīgi sasniegt mērķus, kas turpināsies arī ar nākamo valdību.
Starpsavienojums ar Poliju "LitPolLink" ir pirmā elektrolīnija, kas savieno tehnoloģiski atšķirīgos Lietuvas un Rietumeiropas tīklus. Otrs starpsavienojums ir ar Zviedriju - kabelis "NordBalt" ieklāts jūrā un notiek tā izmēģināšana.
Līdz šim vairāk nekā pusi Lietuvas elektrības vajadzību nodrošināja imports no Krievijas. Taču turpmāk Lietuva varētu sagādāt gandrīz visu tai nepieciešamo elektroenerģiju no Rietumeiropas, tādējādi mazinot energoatkarību no Krievijas.
Ar jaunajiem elektrības pārvades kabeļiem Baltijas reģionā nonāks ievērojami lētāka elektrība. To vairāk jutīs tie elektrības patērētāji, kas pirks enerģiju par biržā piesaistītu elektrības cenu.
Tiesa, tas, cik daudz Latvija varēs saņemt elektrību pa jaunajiem elektrotīkliem, būs atkarīgs no cenas un tehniskajiem apstākļiem. Taču jau šobrīd var teikt, ka Latvijas elektrības tirgotājiem nāksies rēķināties ar spiedienu mazināt elektrības cenas.
Savienojums ar Poliju ir īpaši nozīmīgs tā iemesla dēļ, kas savienos Baltijas valstu elektrības tirgu ar kontinentālas Eiropas tirgu. Ja savienojums ar Poliju vairāk ir drošības un stratēģiskas nozīmes, tad kabelim ar Zviedriju vairāk ir komerciāla nozīme, jo tas nodrošinās patērētājiem pievilcīgas cenas.
Lielāku ietekmi Baltijas reģions izjutis no starpsavienojuma ar Zviedriju - ar tā palīdzību Lietuva varēs sagādāt pat divas trešdaļas valstij nepieciešamās elektroenerģijas.
Jau vēstīts, ka Lietuvas elektropārvades sistēmas operators "Litgrid" iepriekš lēsa, ka Lietuvas - Zviedrijas elektropārvades kabelis "NordBalt" sāks darbu 2016.gadā. Šis projekts bija viens no lielākajiem Lietuvas investīciju projektiem elektroenerģētikas nozarē. Tas nozīmīgs arī Latvijai, jo tas pavērs ievērojami plašākas iespējas importēt elektrību no Skandināvijas.
Arī Latvija ir iesaistīta "NordBalt" kabeļa attīstībā - elektrolīniju attīstības projekts "Kurzemes loks" ir būtiska daļa no Baltijas valstu-Zviedrijas elektrības starpsavienojuma.
