Minskas un Maskavas attiecībām pēdējos mēnešos arvien saasinoties un sabiedrotajiem nespējot vienoties, Krievija šī gada sākumā “piegrieza” naftas piegādes Baltkrievijai. Tā savukārt paziņoja, ka meklēs alternatīvus naftas piegādātājus, ko atrada Norvēģijā, bet iespēju pārvest šo kravu ieguva Lietuva.
Janvāra nogalē Klaipēdas ostā piestāja Norvēģijas tankkuģis “Breiviken” ar 80 tūkstošiem tonnu norvēģu jēlnaftas, lai to pāris nedēļu laikā, pa 90 vagoniem diennaktī, pa Lietuvas dzelzceļu nogādātu līdz Baltkrievijai. Tur kravas pārņēma baltkrievi, lai tālāk naftu aizvestu uz naftas pārstrādes rūpnīcu Novopolockā Baltkrievijas ziemeļos.
“Tā nebija pirmā reize, kad transportējām naftu Baltkrievijai. Pirmā reize bija pirms diviem gadiem, tagad to izdarījām atkal. Baltkrieviem ir plāni importēt vēl. Redzēsim, kādus lēmumus viņi pieņems. Bet Lietuva ir gatava. Esam parādījuši, ka infrastruktūra ir, un esam spējīgi to izdarīt ātri un efektīvi,” paziņoja Lietuvas dzelzceļa uzņēmuma “Lietuvos geležinkeliai” ģenerāldirektors Mants Bartuška.
Lietuva cer Baltkrievijai naftu tranzītā piegādāt arī turpmāk, taču daudz ko izšķirs Minskas un Maskavas attiecību dinamika. “Ir ļoti grūti kaut ko prognozēt par naftas plūsmām uz Baltkrieviju, jo tas ir atkarīgs no viņu lēmumiem, no viņu līgumiem un sadarbības ar Krieviju,” atzina Bartuška.
Par Baltkrievijas naftas vešanu runā arī Latvijā, īpaši situācijā, kad krītas Krievijas kravu tranzīts. Tomēr janvāra vedumu ieguva Klaipēda.
“Ja piegādes būs lielas, ieguvumi būs gan Lietuvai, gan Latvijai.
Un mūsu brāļiem baltkrieviem, protams, ir jāpalīdz,” sacīja Lietuvas satiksmes ministrs Jaroslavs Narkevičs.
Ministrs arī atklāja, ka Lietuva cenšas paplašināt Klaipēdas ostas iespējas, to padziļinot, lai varētu braukt lielāki kuģi ar dziļāku iegrimi. “Kas tam sekos, redzēsim. Bet mēs strādājam vispusīgi,” sacīja Narkevičs.
Viņš arī piekrīt, ka daudz būs atkarīgs no Baltkrievijas un Krievijas turpmākajām attiecībām: “Protams. Mēs visi esam savstarpēji atkarīgi. Kaut kur attiecības pasliktinās, kaut kur uzlabojas. Mēs uz šo jautājumu cenšamies skatīties praktiskāk un radīt iespējas, lai varētu pārvadāt dažāda veida kravas, ne tikai naftu.”
Krievijas energoresursi nodrošina 80% no Baltkrievijas energopatēriņa. Taču spriedze starp abiem sabiedrotajiem Maskavas un Minskas attiecībās pieaugusi jau vairākus mēnešus.
Šomēnes Sočos notika kārtējā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanās, taču arī tā noslēdzās bez vienošanās. Maskava izdara spiedienu uz Minsku, bet Lukašenko vairākkārt apsūdzējis Kremli centienos panākt abu valstu apvienošanos.
