Sadaļas Sadaļas

De Facto

Somijā parādniekiem palīdz pašvaldība

De Facto

De Facto 3.marta temati

smsSOS: Lietuvā ātros kredītus kontrolē banku uzraugs

Lietuvā «ātro kredītu» uzņēmumi neatļaujas to pašu, ko Latvijā

Lietuvā nav atļautas tādas mārketinga kampaņas, kas uzskatāmas par finanšu piramīdas veidošanu. Tāpat Lietuvā atšķirībā no Latvijas “ātro kredītu” nozari kontrolē daudz aktīvāk, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. “Ātro kredītu” uzņēmumus tā pat kā citas kredītiestādes valstī uzrauga Lietuvas banka. Tai savā darbībā līdzīga Latvijā ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tāpat Lietuvā “ātrajiem kredītiem” noteikta maksimālā gada procentu likme – 200%.

Lietuvā ir 41 uzņēmums, kas izsniedz “ātros kredītus”. To ir divas reizes vairāk nekā Latvijā. Daļa firmu darbojas abās valstīs. Tā, piemēram, Lietuvas "Creditplus" un Latvijas "Kredits7" ir viena īpašniece Jekaterina Stukaļina. Viņa raidījumam “de facto” atklāj, ka summa, ko cilvēki visbiežāk aizņemoties, esot līdzīga, apmēram 100 latu. Taču atšķirīga ir gada procentu likme. Kamēr Lietuvā noteikti griesti – 200%. Latvijā "Kredits7" klienti par aizņēmumu maksā četras reizes dārgāk – 819% gadā.

Nozarei izplešoties, klientu skaits kļūst lielāks. Visbiežāk parādnieks ir 32 gadus vecs vīrietis. Viņš ir parādā 1 485 litus (apmēram 300 latus). Kopējā summa, ko “ātro kredītu” klienti ir parādā uzņēmumiem, nav liela attiecībā pret banku izsniegtajiem aizdevumiem. Tā šajā “portfelī” aizņem vien 4,4%. Taču bīstama ir kāda cita tendence. Cilvēku skaits, kuri laikus nespēj atdot “ātro kredītu”, sasniedzis 45 706. Tā ir teju puse no visu parādnieku kopskaita valstī.

"Draud personiskās traģēdijas. Būs cilvēki, kuri zaudēs savas mājas. Piemēram, personai ir dzīvoklis Viļņā vai kādā citā pilsētā, kas ir 50 tūkstošus eiro vērts. Viņš aizņemas 100 vai 500 eiro. Pēc kāda laika cilvēks aizņemas atkal, un kopējā parāda summa sasniedz 10 tūkstošus eiro. Procenti un soda nauda pieaug. Pēc pāris gadiem viņš var zaudēt savu mitekli,” prognozē žurnāla ,,IQ” redaktors Mants Dubausks. 

Lai novērstu šādas situācijas rašanos, “ātro kredītu” uzņēmumu rīcībā ir tā dēvētais “negatīvais kredītreģistrs”. Dati par cilvēku tajā nonāk brīdī, kad kavēts kārtējais maksājums par 45 dienām. ,,Kritiskākā informācija, kam uzmanību pievērš aizdevēji, ir par pēdējiem trīs gadiem. Ja jums ir pagājuši trīs gadi un nav radušās jaunas problēmas ar finanšu iestādēm, telekomunikāciju kompānijām, esat laikus norēķinājušies par elektrību un komunālajiem pakalpojumiem, jūsu pagātne spēlēs mazu lomu maksātspējas novērtējumā”, skaidro "Creditinfo Lietuva” jurists Antatoļus Kisielis.

Informācijas saņemšana par vienu personu uzņēmumam izmaksā vienu litu, kas ir apmēram 20 santīmu. Taču tikai daļa “ātro kredītu” kompāniju šo pakalpojumu izmanto. Lietuvas Bankas Finanšu pakalpojumu un tirgus uzraudzības departamenta direktors Viļus Šapoka atklāj vājās puses, ka ,,šobrīd likumā tas nav pietiekoši skaidri pateikts. Kopš Lietuvas Banka pārņēma šīs nozares uzraudzību no Patērētāju tiesību aizsardzības aģentūras, mēs vēlamies “ātro kredītu” uzņēmumiem noteikt tādus pašus nosacījumus, kādi ir citām kredītiestādēm. Piemēram, ka pirms aizdevuma izsniegšanas ir jāpārliecinās par personas maksātspēju, un tikai pēc tam drīkst izsniegt kredītu”.

Lietuvas Banka šobrīd izstrādā likumprojektu. Tajā noteiks, ka “ātro kredītu” kompānijām būs jāizvērtē cilvēku spēja atmaksāt aizdevumu. Tāpat personas maksājums kreditoram nedrīkstēs pārsniegt 40% no viņa ikmēneša ienākumiem. Līdzās tam “ātro kredītu” kompānijām būs jāatklāj to patiesie īpašnieki. Nav noslēpums, ka virkne uzņēmumu izveidojuši sarežģītas īpašnieku struktūras un to patiesie labuma guvēji meklējami ārzonās dibinātās firmās. Vēl svarīgi – jau tuvāko mēnešu laikā Lietuvas Banka noteiks reklāmas ierobežojumus, jo līdzšinējās mārketinga kampaņas, vismaz Šapokas skatījumā, "nav atbalstāmas”.

Lietuvas Banka vēlas aizliegt ,,jebkuru pievilināšanas veidu, kas personu iespaido izvēlēties pakalpojumu tikai tāpēc, lai iegūtu kādu citu preci. Šādai praksei būtu jāpazūd no tirgus”.

Turklāt uzņēmums AS ,,4finance”, kas pazīstams pēc zīmola "smscredit", Lietuvā īstenoja tādu pašu kampaņu kā Latvijā. Par katru piesaistīto draugu varēja saņemt papildu naudu. Taču, atšķirībā no Latvijas, Lietuvā šāda darbība uzskatāma par finanšu piramīdas veidošanu. ,,4finance” uzlika sodu. Uzņēmums to apstrīdēja tiesā. Lieta vēl nav izbeigta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt