„SIA Dimdiņi Agro” direktors Ainārs Sebris stāsta, ka jau vairākas dienas nākas sēdēt dīkā, jo ražu no lauka šobrīd nav iespējams novākt.
Darbu gaida arī 40 sezonas strādnieki. Vēl pavisam nesen viņi mēģinājuši ko darīt, bet rezultāts - vien nogrimusi tehnika un dziļi izbraukātas rises, kurās nu krājas ūdens. Tas plūst arī starp kāpostu vagām.
Lauks atgādina pamatīgu dubļu vannu, bet uz tā esošās ieplakas - nelielas ūdenstilpes, zem kurām jau vairākas nedēļas slīkst kāposti.
Dārzeņi strauji bojājas – par to liecina visapkārt jūtamā puvuma smaka. Ta kā lietavas nerimstas un pēdējās divās dienās nolijusi teju mēneša norma, saimnieks paredz, ka visus 130 hektārus kāpostu, novākt nebūs iespējams.
“Nu ir pati smagākā sezona, kas vispār ir bijusi, jo pavasaris bija ļoti vēls.
Bija aukstumi, stādu audzēšanā bija problēmas. Vasara tā kā samērā cerīga bija. Bet kā nāk rudens puse, tā situācija pagriezās katastrofāli. Ja mēs citus gadus dienā ap 250 tonnām vācām, tad tagad mēs līdz 150 varam novākt," norāda SIA "Dimdiņi Agro" direktors Ainārs Sebris.
Šosezon ražas novākšanā iesaistītas vairākas tehnikas vienības, ievērojami palielinot izmaksas. Līdz šim novākta nepilna pusotra tonna kāpostu, bet kopumā iecerēts iegūt sešas tonnas. No tām 70% tiks pārstrādāti, bet pārējie – realizēti svaigā veidā.
Uzņēmumā gan šaubās, ka visu nepieciešamo apjomu šogad būs iespējams iegūt, turklāt lielā mitruma dēļ samazinās arī kāpostu kvalitāte un tos varētu būt grūtāk uzglabāt.
Tikpat bezcerīga situācija šobrīd arī ar kviešu platībām.
“Ziemāji ir novākti, bet vasarāji knapi iesākti. Viss zem ūdens stāv. Tādā finanšu ziņā parasti ir bijis tā, ka, ja ar kviešeim iet grūti, tad kāposti palīdz, ja ar kāpostiem iet grūti, tad kvieši palīdz. Šogad ir tā, ka abiem diviem iet grūti," norāda SIA "Dimdiņi Agro" agronoms Māris Dārziņš.
Lai arī līdz šim bija pārliecība, ka ražu tomēr būs iespējams novākt, ticība tam ar katru dienu sarūk arvien vairāk. Tāpēc uzņēmumā apsver iespēju pieteikties valsts atbalstam par plūdu izpostītām lauksaimniecības platībām. Šobrīd Lauku atbalsta dienestā iesniegti jau vairāk nekā 855 pietiekumi – lielākā daļa no graudkopjiem, bet uz kompensācijām var pretendēt arī citu kultūru, tostarp dārzeņu audzētāji. Tiem gan jāatrodas kādā no 29 novadiem, kuros izsludināta ārkārtas situācija.
