Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība") skaidroja, ka viens no būtiskākajiem pašreizējiem EM jautājumiem ir par Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Kopš 2008.gada produktivitātes līmenis Latvijā pret Eiropas Savienības (ES) vidējo praktiski nav mainījies, un līdzīga situācija ir būtiskā tautsaimniecības nozarē - apstrādes rūpniecībā.
Pēc viņa teiktā, apstrādes rūpniecības īpatsvars Latvijas tautsaimniecībā ir aptuveni 12%, taču Nacionālais attīstības plāns paredz īpatsvara pieaugumu līdz 20%. Šis ir viens no galvenajiem EM darbiem.
Viņš uzsvēra, ka fundamentāla problēma ir elektroapgādes izmaksas uzņēmumu segmentā, kas patērē 2-20 gigavatstundas elektroenerģijas gadā. Šajā grupā izmaksas par elektroenerģiju Latvijā ir augstākas nekā Ziemeļu valstīs, Baltijas valstīs, arī Vācijā.
Ašeradens norādīja, ka attiecīgajā segmentā gala lietotāju elektroenerģijas cenas Latvijā ir 107,2 eiro par megavatstundu, bet, piemēram, Vācijā 79 eiro par megavatstundu, kas būtiski ietekmē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, tāpēc EM šajā elektroenerģijas patēriņā grupā vēlētos sasniegt Vācijas līmeni.
EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Jānis Patmalnieks sacīja, ka patlaban OIK Latvijā galalietotājiem ir fiksēts 26,79 eiro par megavatstundu apmērā, savukārt atlikušo summu sedz valsts budžets. Nākamgad tam atvēlēti 78,235 miljoni eiro.
Viņš uzsvēra, ka arī citās ES valstīs OIK maksājumi tiek diferencēti, nodrošinot, ka pie lielākā elektroenerģijas patēriņa apmēra OIK īpatsvars elektroizmaksās ir mazāks.
EM iecerējusi sadalīt OIK maksātājus četrās grupās, kur daļu komponentes apmēru noteiks patēriņa apmērs (mainīga daļa), savukārt atlikušo daļu fiksēts jaudas maksājums.
Paredzēts, ka vidējais OIK maksājuma apmērs saruks 110 kilovoltu (kV) pieslēgumiem, 6-20 kV pieslēgumiem, kā arī 0,4 kV pieslēgumu mājsaimniecībām (līdz 64 ampēriem), savukārt kāps pārējiem 0,4 kV pieslēgumiem.
Ministrijas pārstāvji skaidroja, ka patērētāju grupā, kurā gaidāms OIK maksājumu apmēra pieaugums, ir pret elektroizmaksu izmaiņām mazāk jutīgi lietotāji, piemēram, veikali, biroji, kā arī tādi lietotāji, kuriem nav efektīvi pieslēgumi. EM vienlaikus prognozē, ka attiecīgās izmaiņas stimulēs lietotājus celt pieslēgumu efektivitāti, kā arī ilgtermiņā palielinās kopējo elektroenerģijas patēriņa apmēru Latvijā, ņemot vērā, ka būs radīta labvēlīgāka uzņēmējdarbības vide energoietilpīgiem komersantiem.
Jaunajā modelī mājsaimniecībam ar zemu elektroenerģijas patēriņu pieaugtu izmaksas, taču aizsargātajiem lietotājiem tās paredzēts kompensēt. Mājsaimniecībām ar vienas fāzes pieslēgumu (Latvijā aptuveni 760 tūkstoši šādu pieslēgumu), ja mēneša patēriņš ir virs 75 kilovatstundām, un mājsaimniecības ar trīs fāžu 20 ampēru pieslēgumiem (Latvijā aptuveni 280 tūkstoši šādu pieslēgumu), ja mēneša patēriņš ir virs 280 kilovatstundām, izmaksas saruks. Zem attiecīgajiem patēriņa līmeņiem mājsaimniecībām izmaksas pieaugs.
Nākamā gada valsts budžetā jaunā mehānisma ieviešanai vajadzētu papildu 571 tūkstoti eiro, savukārt turpmākajos gados fiskālā ietekme būtu pozitīva, samazinot no valsts budžeta nepieciešamo dotāciju 2018.gadā par 1,11 miljoniem eiro, 2019.gadā par 8,142 miljoniem eiro, savukārt 2020.gadā - par 10,761 miljonu eiro.
EM 20.augustā ar šo ieceri plāno iepazīstināt valdību. Tālāk plānots izdarīt nepieciešamos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, iekļaujot tos nākamā gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu pakotnē. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātu metodiku OIK diferencēšanai, un jaunais mehānisms varētu stāties spēkā no nākamā gada 1.aprīļa.
Elektroenerģijas obligātais iepirkums ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam atbalstu īsteno publiskais tirgotājs, kura pienākumus no 2014.gada 1.aprīļa pilda "Latvenergo" meitasuzņēmums "Enerģijas publiskais tirgotājs".
Publiskais tirgotājs iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros no elektroenerģijas ražotājiem, maksā garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas. Minētās publiskā tirgotāja izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu. Obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas izmaksas OIK ietver tikai tajos gadījumos, kad obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas cena ir augstāka par elektroenerģijas tirgus cenu, kas ik stundu tiek noteikta elektroenerģijas biržā "Nord Pool". Obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.
