Šodien kartupeļu cietes ražošanas uzņēmumā “Aloja Starkelsen” pieņem pirmās integrēti audzēto kartupeļu kravas. 12 tonnas atvedis arī zemnieku saimniecības “Jaunmednieki” saimnieks Jānis Liepiņš.
Viņš atzīst, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu raža ir tāda pati, taču pie bumbuļu novākšanas gan varējis ķerties vēlāk nekā pērn. Tuvākajās dienās saimnieks iecerējis novākt visu trīs hektārus plašo kartupeļu lauku, no kura iecerēts iegūt kopumā 50 tonnas bumbuļu, kas jāpiegādā cietes ražotnei.
"Uznāca te lietus. Vakar rakām, un tas kombains lipa, ar dubļiem pilns bija. Tāpat bija jāpatīra. Nu bija grūtāk. Tagad pa nakti nav lijis, šodien arī nesola lietu, tagad būs labāk," sprieda Liepiņš.
Kartupeļus integrētās cietes ražošanai audzē aptuveni 40 saimniecības visā Latvijā, bet lielāko bioloģisko kartupeļu apjomu uzņēmumam piegādā Latgales zemnieki. Šogad noslēgti līgumi ar 60 bioloģiskajām saimniecībām. Kartupeļus gan viņi sāks nodot tikai septembra otrajā pusē, jo daudzviet lielā mitruma dēļ laukus vēl nav iespējams novākt.
Agronome Aiga Kraukle, apsekojot vairākas saimniecības Latgalē, atzīst, ka liela daļa lauku ir applūduši un kartupeļi joprojām slīkst ūdenī.
"Tie lauki, kas gulēja trīs dienas zem ūdens, vēl ilgi, kamēr izžūs. Kartupelis nav tas, ko arī pēc tādiem slapjiem laikiem varēs novākt. Viņš būs sapuvis.
Faktiski trīs dienas zem ūdens kartupelis jau smok un sāk bojāties. Tā situācija līdz ar to sanāk tāda - daļa lauku paliks nenovākta," uzskata Kraukle.
Tieši tāpēc uzņēmumā vērtē, ka šogad neizdosies iegūt visu cietes ražošanai nepieciešamo kartupeļu apjomu. Situācija gan dažādos Latvijas novados atšķiras, piemēram, Vidzemē laikapstākļi bijuši labvēlīgāki, un te arī prognozējamas labākas ražas ar augstāku kartupeļu cietes saturu.
