Smiltenes novada zemnieku saimniecības "Kalnāres" saimnieks Indulis Krūmiņš rāda lauku, kurā iesēti ziemāji. Lai arī zeme ļoti mitra, rudzi lielākoties jau sadīguši. Kviešu sējumos gan zaļumu vēl daudzviet nemaz nemana, un tie arī nav tik labi sacerojuši.
Lai gan tehnika uz lauka bieži grimusi, iecerētos 100 hektārus ar ziemājiem saimniekam izdevies apsēt, bet slapjākos laukus viņš apstrādās pavasarī, tur sējot vasarājus.
"Viss kājām gaisā ir šogad. Nav jau sausu lauku. Ziemājiem arī meklējām, kur iesēt, viss slapjš. Iesējām, otrajā dienā uznāca trakais lietus, viss gandrīz noslīka," saka ZS "Kalnāres" saimnieks Indulis Krūmiņš.
Saimnieks teic, ka jau tagad zināmas tās vietas, kurās ziemāji noteikti aizies bojā, tāpēc šobrīd viņš cer uz labvēlīgiem laikapstākļiem ziemā, lai graudaugu sējumi pārziemotu un attīstītos. To attīstība vēlās sējas dēļ šogad būtiski iekavējusies.
Kā norāda lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā (LPKS) "Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība" (VAKS) - liela daļa lauksaimnieku ziemājus vispār nav paguvuši iesēt, un tukši lauki lielākoties manāmi Vidzemes austrumos un Latgalē.
"No plānotā apjoma stipri atpaliekam - no tā, kas mums parasti būtu ar ziemājiem. Noteikti būs izslīkuši ziemāju sējumi. Tas vienkārši sapūst, ja nav izdīdzis. Tiem, kas ir izdīguši un šobrīd ir ūdens apkārt - tiem nav skābekļa.
Kaut kādas dienas jau tie var zem ūdens eksistēt, bet es domāju, ka tas būs pārāk ilgi un būs šie izslīkušie laukumi," pieļauj "VAKS" vadītājs Indulis Jansons,
Graudkopji joprojām mēģina novākt arī uz lauka palikušo ražu. Kooperatīva "VAKS" struktūrvienībā Valmierā vēl šonedēļ saņemtas vairākas graudu kravas - to kvalitāte gan ir ļoti zema, kaltēšanas izmaksas lielas, līdz ar to arī peļņa no šādas ražas ir niecīga.
