Pagājušajā nedēļā LSM.lv kļuva zināms par gaidāmo darbinieku masveida atlaišanu pilsētā vienīgajā zivju pārstrādes uzņēmumā “Libava” (atrodas tajā pašā adresē un strādā ar tām pašam iekārtām, kuras agrāk izmantoja “Kolumbija LTD”; no pašas “Kolumbijas” faktiski palikusi tikai izkārtne). Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Liepājas filiālē par šo atlaišanu neko pastāstīt nevarēja.
“Mums nav tādas informācijas,” LSM.lv paziņoja NVA Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane. “Vēl jo vairāk, pirms vairākām dienām uzņēmumam “Libava” bija vajadzīgi desmit darbinieki zivju apstrādē.”
Vairāk nekā trīs ceturtdaļas (76,3%) “Libava” kapitāldaļu pieder uzņēmējam Igoram Krupņikam (vienlaikus viņš ir tiešais īpašnieks precīzi trešdaļai “Kolumbija LTD” kapitāldaļu). LSM.lv lūdza paskaidrojumus Krupņikam.
“Jā, viss atbilst patiesībai, no 1. jūnija gribu visus nosūtīt uz darba biržu. Līdz septembra vidum. Tie ir apmēram 80 cilvēki, pieci paliks rūpnīcā kā dežuranti.
Biržai es nekādu informāciju nesniegšu, jo tā nav masveida atlaišana, katrs darbinieks individuāli uzrakstīja iesniegumu ar formulējumu “pēc pušu vienošanās”,
- sacīja Krupņiks.
Pieprasījums par desmit papildu darbiniekiem, kuru “Libava” iesniedza darba biržai, pēc Krupņika teiktā, ir sens: ”Tas bija vēl pirms koronavīrusa, un pieprasījumi vienkārši netika “noņemti”.”
“Agrāk man bija nedaudz citāds situācijas redzējums,” viņš piebilda. “Februārī-martā bija traks pasūtījumu kāpums, to bija gandrīz divreiz vairāk nekā sezonā oktobrī-decembrī. Parasti februārī-martā vienmēr ir kritums, bet te – kāpums. To neviens nebija gaidījis, mums uzreiz sāka trūkt darbinieku, domājām par ražošanas paplašināšanu. Pēc tam sākām analizēt situāciju, jo tas viss mums bija jauns…”
Salīdzinājumā ar martu stāvoklis ir mainījies un ne uz labo pusi. Krupņiks sacīja: “Nav pietiekami daudz zivju, nozveja ir beigusies, limitu bija maz… Domāju, ka tagad būs globālā pasaules stagnācija.
Agrāk, ja Latvijā gāja slikti, mūs glāba eksports - ja ne uz Krieviju, tad Eiropu. Bet tagad visiem ir slikti.
Varbūt es kļūdos, bet priekšā ir straujš kritums. To parādīja jau aprīlis, pasūtījumu ir par 30% mazāk nekā martā. Bet maijam to praktiski nav. Palikuši aprīļa pieprasījumi, kurus mēs izpildīsim maijā. Kas būs jūnijā, nezina neviens. Zivis ir beigušās, jo visi strādāja ar pilnu jaudu. Zivju cenas ir ārprātīgas. Agrāk brētliņas no kuģa varēja nopirkt par 240 eiro tonnā, tagad tās maksā vairāk nekā 370 eiro tonnā, un arī tad to nav. Protams, varētu sapirkties dārgas izejvielas, piekraut ar tām ledusskapi, bet pēc tam tirgū būs kritums, kā tas jau ne reizi bijis krīžu laikā, un… būtu jāpaliek ar pilniem ledusskapjiem dārgu izejvielu un dārgiem konserviem noliktavā. Vārdu sakot, es nolēmu mierīgi nostrādāt līdz jūnijam, bet pēc tam pārlaist vasaru. Īstenībā nekas pārdabisks nav noticis, agrāk zivju pārstrādātāji apturēja uzņēmumus uz vasaru un visus sūtīja uz darba biržu.”
Par to, ka rudenī ražošana atsāksies, Krupņiks ir pārliecināts “par 90%, varbūt nedaudz mazāk. Es pat zivis gribu atstāt ledusskapī brīdim, kad rūpnīca atkal sāks strādāt. Vēlos saglabāt uzņēmumu un saprast, ko darīt tālāk. Paskatīšos, kas notiks tirgos. Un to, kāda būs reālā valsts palīdzība. Tagad arī Eiropa izstrādā globālu projektu, kā palīdzēt biznesam. Ceru, ka viss būs labi.”
Citos Liepājas uzņēmumos no masu atlaišanām pagaidām cenšas izvairīties, uzsver Nodarbinātības valsts aģentūrā.
“Pagaidām nav neviena paziņojuma par kolektīvo atlaišanu,” LSM.lv apliecināja NVA Liepājas filiāles vadītāja Baumane. “Darbiniekus samazina nelieli šūšanas uzņēmumi, no kādiem trīsdesmit uzņēmumiem cilvēki pie mums ir atnākuši, kāds ir atlaidis dažus cilvēkus, kāds cits – 10-15. Pie mums reģistrējas reklāmas jomas speciālisti, jūrnieki, kuri tagad nevar iet jūrā, viesnīcu un kafejnīcu darbinieki. Līdz 20. aprīlim pie mums bija reģistrējušies 2764 cilvēki – par 352 vairāk nekā 31. martā. Tātad vidēji 31 cilvēks dienā, parastā laikā ir 25 cilvēki dienā. Tā kā pieaugums ir, taču neliels.”
Baumane cer, ka masu atlaišanas nesekos: “Mēs uzturam kontaktus ar tiem darba devējiem, no kuriem pie mums visvairāk nāk cilvēki. Kāds teic, ka “aizies” dīkstāvē, vēl kāds – ka atlaidīs dažus cilvēkus, samazinās ražošanas apmēru, bet pēc tam paņems visus atpakaļ. Daudzi uzņēmumi pāriet dīkstāves režīmā. Tā izdarījuši, piemēram, “Lauma Fabrics” un “Lauma Lingerie”. Protams,
ja nebūtu dīkstāves pabalstu no valsts, tad visa šī lavīna nāktu pie mums. Neapšaubāmi.”
Tikmēr citi uzņēmumi Liepājā, gluži pretēji, aktīvi pieņem darbiniekus, uzsvēra NVA Liepājas filiāles vadītāja: “Darbs taču ir. Atveriet darba sludinājumu vietnes, pārliecinieties paši! Meklē pārdevējus, cilvēku kopējus, policijai vajadzīgi darbinieki, tāpat tiek meklēti tālo reisu kravas auto vadītāji un celtnieki. Aktīvi darbiniekus meklē metālapstrādes uzņēmumi, citas kompānijas, ražošana pat ļoti labi strādā. Kopumā aprīlī darbā iekārtojušies 167 bezdarbnieki.”
