ĪSUMĀ:
- Vecās ostmalas biznesa parka attīstītāji ieguldījuši 3 miljonus eiro un bažījas par ostas pārņemšanu valsts pārziņā.
- Uzņēmēji baidās, ka mainīsies atvieglojumu politika.
- Pēc uzņēmēju domām, izmaiņas kalpos kā slikts signāls potenciālajiem investoriem par stabilitāti.
- Liepājas SEZ lielākā daļa esot ražotāji, nevis pati osta.
Vecās ostmalas biznesa parks attīstījies piecu gadu laikā – vietā, kas blakus pilsētas centram un līdzās Liepājas SEZ pārvaldei. Vēl tikai pirms dažiem gadiem tā bija degradēta teritorija, kur nācies brist cauri dziļām peļķēm. Līdz 2000. gadam tur atradās mēbeļu ražotne.
„Sākotnēji, pārņemot šo teritoriju – milzīga bēdu ieleja.
Viss, ko vien varam iedomāties - nav elektrības, nav dzeramā ūdens, nav sadzīves kanalizācijas un tā tālāk. Līdz biroja ēkai bija jābrien cauri pusmetru dziļai ūdens peļķei. Grūtākais bija esošās infrastruktūras izveidošana,” pastāstīja biznesa parka valdes loceklis Jānis Akerfelds.
Grūti uzburt ainu, kas bijusi senāk, jo tagad Vecās ostmalas biznesa centrā ir ne tikai mūsdienīgs ofiss, bet vieta ar ražošanas un noliktavu ēkām, kas turpina savu attīstību. Pašlaik teritorijā jau ir 21 nomnieks - "AE Partner", "Venden", "ViaS'', ''Kurzemes radio'' un citi, kuri izmanto Liepājas SEZ pārvaldes pakalpojumus un priekšrocības.
Biznesa parks atrodas SEZ teritorijā 3,5 hektāru platībā. „Esam iznomājuši pusi no plānotā. Tas ir salīdzinoši īss laika sprīdis, kopš parks ir izveidots. Mums vēl ir otra parka puse, ko domājam attīstīt. Pēc gadiem nomnieku portfelis atšķirsies. Tagad esam ar 21 nomnieku. Esam attīstības pusē, ja skatāmies no kvadrātmetru viedokļa,” pastāstīja Vecās ostmalas biznesa parka biznesa attīstības vadītāja Inese Kurvina.
Viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem Vecās ostmalas teritorijas attīstīšanai bija tieši pieejamais SEZ statuss.
„Viennozīmīgi mēs iedvesmojāmies no tā, ka Liepājā ir iespēja iegūt SEZ statusu, kas ir pasaulē un Eiropā ļoti izplatīts un veiksmīgi strādājošs modelis.
Tas noteikti mūs iedrošināja – ir atvieglota nodokļu politika,
nekustamā īpašuma nodokļa, uzņēmuma ienākumu nodokļa. Tas ir svarīgi mums kā biznesa parka pakalpojuma sniedzējiem un pašiem klientiem, kas ir ražotāji un eksportē savu produkciju, tas ir ļoti svarīgi,” sacīja biznesa parka valdes priekšsēdētājs Jānis Siliņš.
Iespējamās pārmaiņas Liepājas SEZ pārvaldības modelī vistiešāk skars tieši uzņēmējus. Jautājumu esot vairāk nekā atbilžu, jo līdz šim labi strādājusi esošā kārtība.
„Mēs saskatām dažādus riskus, jo no valsts puses nav nekādu izvērtējumu, kas būtu jāuzlabo. Ja arī tie būtu, tad kādi? Tas ir viens no riskiem. Otrs, ja tiek veidota kapitālsabiedrība, tad tā tiek veidota pelņas gūšanai. Līdz ar to nav šis vienotais sadarbības modelis, bet uz kapitālsabiedrības interesēm. Tās būtu izmaiņas nomas maksās, nodokļu politikā un tamlīdzīgi.
Jebkuras izmaiņas kalpos kā slikts signāls potenciālajiem investoriem par stabilitāti un iespējām šobrīd, īpaši šajā laikā,” uzsvēra Siliņš.
„Šajā milzīgajā pārmaiņu laikā, ko cilvēki neietekmē, bet visa šī situācija pasaulē, ja mēs vēl radām papildu stresus ierastajām lietām, tad tas ir visnepiemērotākais, kas var būt ar absolūti neskaidriem spēles noteikumiem. Ja valstij jau tāpat ir veto tiesības, tad kā iespējams vēl efektīvāk izveidot pārvaldes sistēmu, kur būtu pārstāvētas pašvaldības un valsts intereses. Liepājas stāsts jau pats par sevi nav klasisks ostas stāsts. Ražotāju pilsēta, 65% ir SEZ teritorijas, un osta ir tikai nepilni 10%,” norādīja Siliņš.
Liepājā šobrīd SEZ teritorijā tiek attīstīti vairāki biznesa parki, aktuālākais ir bijusī rūpnīcas ''Liepājas metalurgs'' teritorija, kur savu attīstību redz arī Vecās ostmalas biznesa parka attīstītāji. Līdzšinējās investīcijas industriālajā biznesa parkā Vecajā ostmalā ir veiktas no pašu līdzekļiem, piesaistot bankas finansējumu, Eiropas Savienības fondu publisko finansējumu, kā arī pieejamos valsts atbalsta instrumentus. Kopš pārņemts īpašums, ir īstenoti vairāk vērienīgi projekti, kopumā līdz šim Vecās ostmalas biznesa parka izveidē ieguldīti aptuveni 3 miljoni eiro.
KONTEKSTS:
Sadarbībā ar valdības koalīcijas partneriem izveidota Attīstības komisija ostu pārvaldības jautājumos, un līdz 1. jūlijam Saeimā plānots iesniegt gatavu likumprojektu trīs lielo ostu pārveidošanai par valsts kapitālsabiedrībām.
Par ostu pārvaldības modeļa maiņu valdība sāka spriest pēc tam, kad 9. decembrī ASV iekļāvušas globālajā Magņitska sankciju sarakstā no pienākumu pildīšanas atstādināto Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī četras organizācijas, tajā skaitā Ventspils brīvostas pārvaldi. Tad gada izskaņā gan no Ventspils, gan, lai arī tā ASV sankciju sarakstā nebija iekļauta, arī Rīgas brīvostas pārvaldes valdes tika izslēgti visi pašvaldības pārstāvji, atstājot tikai valsts virzītos valdes locekļus. Valdība arī nolēma labot situāciju, valsts pārvaldībā pārņemot Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldes, un Saeima 12. decembrī vienas dienas laikā nolēma atbalstīt šo valdības priekšlikumu.
Baidoties, ka ar to varētu nepietikt, lai Ventspils brīvostas pārvaldi no ASV sankciju saraksta izņemtu, tika iets vēl soli tālāk - valsts nolēma veidot jaunu valsts akciju sabiedrību (VAS) "Ventas osta" Ventspils ostas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai.
Attiecībā uz Rīgas un Ventspils ostām pārņemšana valsts uzraudzībā jau faktiski notikusi. Koalīcijā nav vienprātības par Liepājas SEZ pārveidi par kapitālsabiedrību.
