Liepājas Speciālajai ekonomiskajai zonai šis gads bijis ļoti aktīvs, tāds pats būšot arī nākamais, uzsver Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Uldis Hmieļevskis. Turklāt arī atalgojums SEZ uzņēmumos bruto pārsniedz 900 eiro, kas ir virs vidējā valsts līmeņa. SEZ pievienojušies jauni uzņēmumi, ir parakstīti vairāki līgumi par teritoriju nomu jaunu ražotņu un loģistikas centra būvniecībai.
„Ir veiktas rezervācijas zemēm, kur šī un nākamā gada laikā uzņēmēji izstrādās tehniskos projektos. Ir pozitīvas aktivitātes – uzņēmēji investē un ir gatavi investēt. Šogad ir noslēgti līgumi par vairāk nekā 10 miljonu eiro lielām investīcijām, kas ir privātas investīcijas. Ir plāni būvēt jaunas rūpnīcas. Tiek radītas jaunas darba vietas, kur tiek meklēti speciālisti. Ir specialitātes, kur tas ir grūtāk. Kopumā ostā un ražošanas jomā attīstība notiek,” stāsta Uldis Hmieļevskis.
Vienlaikus aktualizējas arī darbaspēka jautājums. Lai arī Liepājā ir aptuveni 11% liels bezdarba līmenis, vērojams arī kvalificētu darbinieku trūkums. Viena no šādām nozarēm ir metālapstrāde. Piemēram, daudzos uzņēmumos darbu atraduši „Liepājas metalurga” bijušie darbinieki, taču SEZ pārstāvis norāda – metalurģija un mūsdienu metālapstrāde ir atšķirīgas.
„“Metalurgā” tie bija lieli armatūras stieņi, metāla liešana – smags darbs. Mūsdienu metālapstrāde jau ir tīras telpas ar programmējamiem darba galdiem, pilnīgi cits darbs. Nav jābaidās strādāt ražošanā tiem, kuri to līdz šim nav domājuši darīt. Tas ir piemērots darbs arī sievietēm. Metināšanā, piemēram, ir ļoti svarīga precizitāte,” norāda Hmieļevskis.
To, ka darbiniekam ir jāspēj strādāt citā līmenī, apstiprina arī Liepājās SEZ strādājoša uzņēmuma SIA „Jensen Metal” Personāla struktūrvienības vadītāja Maira Deķere. Šogad uzņēmums Liepājā ir paplašinājies, lai varētu strādāt ar lielāka izmēra pasūtījumiem un atvieglotu darbu metinātājiem. Vidēji gada laikā darbinieku skaits palielinās par 30 cilvēkiem.
„Ja agrāk likās, ka metinātājs vai tas, kurš strādā pie virpas, frēzes, var atnākt, iemācīties un strādāt, tad tagad ir tā, ka cilvēkam kaut kas jau ir jāprot, jāzina un jāgrib turpināt strādāt. Ir vajadzīga profesionālā ievirze. Bez tā mums ir grūti, nav laika apmācīt. Mēs priecājamies par katru kvalificētu darbinieku. Nerūsējošā tērauda metināšana ir smalks darbs, prasa daudz zināšanu: tur ir materiāla mācība, rasēšana, jābūt zināšanām fizikā, ķīmijā. Ir daudz jāmācās, lai varētu sākt strādāt,” stāsta Deķere.
Lai risinātu kvalificētu darbinieku jautājumu, uzņēmums pats apmāca cilvēkus, bet šogad tas sāka ciešāku sadarbību ar pašvaldību, Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) un Liepājas Valsts tehnikumu. „Sapratām, ka pašiem ir grūti nodrošināt šo apmācību. Radās doma, ka tehnikums var palīdzēt, bet cilvēkus varētu atrast NVA. Nevar būt situācija, ka ir cilvēki, kuriem nav darba, kuri grib strādāt un nevar atrast darbu savā profesijā. Šī programma ir tāda – ja cilvēks pēc kvalifikācijas prakses uzrāda labus rezultātus, viņš paliek pie mums darbā,” saka „Jensen Metal” pārstāve.
Ne visiem šīs mācības ir pa spēkam, atzīst uzņēmuma pārstāve. Programmu uzsāka 11 cilvēki. Mācības turpināsies līdz 3.februārim. Līdz šim Liepājas Valsts tehnikumā nerūsējošā tērauda metinātāji netika apmācīti.
