Jau pagājušā gadā kļuva skaidrs, ka būs jāstrādā sarežģītos pandēmijas apstākļos. Liepājas SEZ esot nācies saskarties ar līdz šim nepieredzētiem apstākļiem. „Mēs nebijām izņēmums, arī mēs saskārāmies ar pilnīgi jaunu situāciju ostā. Mēs nezinājām, vai strādās ierobežojumi, cik tie būs efektīvi. Bija jāstrādā pilnīgi citā režīmā, tā mēs strādājam jau gadu,” sacīja Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš.
Diskusijas ar atbildīgajām ministrijām sākušās jau pagājušā gadā, lai ostas un SEZ teritorijā būtu pieejami valsts atbalsta mehānismi.
Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups skaidroja valdības lemto par atbalsta iespējām: „Nav nekāds noslēpums, Covid-19 infekcija ir ietekmējusi daudzus, ieskaitot Liepājas SEZ finanšu situāciju, ir samazinājušies ieņēmumi. Pateicoties Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumam un tajā paredzētājam iespējām, var aizņemties Valsts kasē. Ļoti labi, ka valdība šādu lūgumu no SEZ puses ir atbalstījusi. Tas vēl jāsaskaņo Saeimas Finanšu un budžeta komisijā.”
Liepājas SEZ pārvaldnieks uzskata, ka šāds instruments bija nepieciešams, lai strauji risinātu esošo situāciju. “Šis ir labs šā laika risinājums, lai tiešām šos līdzekļus izmantotu. Jo skaidrs, ka mēs nerunājam par dāvinājumu, tas ir aizņēmums, ko mēs ar savu naudas plūsmu jau esam pierādījuši Valsts kasei, ka mēs spējam kredītu noteiktos termiņos atmaksāt, radot piemērotus apstākļus uzņēmējdarbībai Liepājā. ”
Līdz ar to, neraugoties uz vīrusa pandēmijas izraisītājiem neprognozētajiem apstākļiem,
Liepājas SEZ pārvalde varēs turpināt trīs investīciju projektus, kam nepieciešams ļoti būtisks līdzfinansējuma apjoms.
Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš pastāstīja par kādu no tiem: „Mums bija precīzi iezīmēti projekti, kuru realizācija paredzēta zināmā laika periodā, atsevišķos gadījumos mums ir veikti iepirkumi. Šeit es domāju pa Lauku atbalsta dienesta projektu, kas paredz infrastruktūras izveidi zvejniekiem Liepājas ostas tirdzniecības kanāla promenādes pretējā krasta pusē, kur ir zivju izkraušanas vieta. Tā ir pilnīgi jaunas ielas būvniecība kanāla otrajā pusē, kas ir ļoti nozīmīgi tieši vesela sektora tirdzniecības kanāla uz Ziemas ostas savienojamībai ar visu pārējo infrastruktūru, kas ir Liepājas ostā. Tas ir naudietilpīgs projekts, kura realizācija tika plānota un kam izsludināts iepirkums.”
Tikpat būtiskas ir plānotās aktivitātes Karostas kanālā, kas ir aktuālas jau daudzu gadu garumā. Papildus jau iepriekš plānotai piestātnes demontāžai paredzētas būtiskas pārmaiņas, par kurām pastāstīja pārvaldnieks: „Ir pilnīgi jaunas lietas – apgaismojuma izbūve abās kanāla malās, kas būtībā ļoti atvieglos kuģu navigāciju diennakts tumšajā laikā, kas bija ar zināmiem ierobežojumiem. Otra ļoti būtiska navigācijas lieta – Karostas Kalpaka tilta balstiem tiks uzstādīts papildus nodrošinājums, kas pasargāt tilta balstus no kuģu sadursmēm. Bet mums ir šī sliktā pieredze no 2006. gada, mēs negribam, lai tas atkārtotos, tāpēc šī aktivitāte jau atbalstīta un iekļauta Kohēzijas fonda projektā.”
Vēl viens būtisks projekts, par ko runāts jau vairākas desmitgades, ir Karostas kanāla vēsturiskā piesārņojuma likvidēšana, kam iecerēts piesaistīts Norvēģijas Finanšu instrumentu. Jau šajā pavasarī varētu būt skaidrs, vai šis nozīmīgais projekts tiks atbalstīs un izdosies attīrīt Karostas kanālu no PSRS militārā mantojuma radītā piesārņojuma.
KONTEKSTS:
Valsts kasē aizņemties miljonu eiro vairākiem infrastruktūras uzlabošanas projektiem šogad plāno arī Liepājas pašvaldība. Saskaņā ar Valsts kases sniegto informāciju Liepājas pilsētas pašvaldības saistības līdz 15. februārim bija nepilni 46 miljoni eiro.
