Pagaidām Ekonomikas ministrija un valsts intereses pārstāvošā SIA "'FeLM", kas cenšas pārdot krāsns ceha ēku un zemi, lai valsts kaut daļēji atgūtu krāsns kredīta galvojumā savulaik iztērētos miljonus, plašākus komentārus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa un nekustamā īpašuma pārdošanas konkursa rezultātiem nesniedz, jo konkursa termiņš beigsies maijā.
Par “Liepājas metalurga” atjaunošanu skaļāk runā Jaunā konservatīvā partija, kas solījusi metalurģijas nozari atjaunot arī savā gaidāmo pašvaldību vēlēšanu programmā.
Tikmēr Liepāja jau sākusi mācīties dzīvot bez “Metalurga”, un šajā teritorijā redz vairāk videi draudzīgu un daudzveidīgu uzņēmējdarbību.
“Liepājas metalurga” jautājums kā karsts kartupelis malts gadiem. 2013. gadā uzņēmums pārtrauca savu darbību. Vēlāk nonāca ukraiņu investora rokās, taču jau pavisam drīz pēc vērienīgas atklāšanas ar valdības pārstāvju klātbūtni, sarkano paklāju izritināšanas un daudziem solījumiem uzņēmums „KVV metalurgs” tika atzīts par maksātnespējīgu.
Pārmaiņas, kas saistītas ar bijušā “Metalurga” teritorijas attīstību, sākās pirms aptuveni trīs gadiem, bet 2019. gadā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) vadība vienojās ar AS „Citadeles banka” par bijušā uzņēmuma „Liepājas metalurgs” 120 hektāru lielas teritorijas daļas iegādi.
Šajā brīdī SEZ pārvalde sāka plānot teritorijas attīstību jau citā virzienā, kas paredz daudzveidīgāku un videi draudzīgāku uzņēmējdarbību, situāciju skaidroja Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Uldis Hmieļevskis no Liepājas partijas.
„Liepājas SEZ pie “Metalurga” attīstības strādā jau no 2018. gada. Pirmais projekts, ko mums izdevās kopīgi īstenot, ir „Caljan” rūpnīca, kura 2018. gadā nopirka nekustamo īpašumu – bijušo mehānisko cehu, investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, un izveidoja mūsdienīgu ražotni, kur strādā gandrīz 200 cilvēku bijušā “Metalurga” rūpnīcā,” stāstīja Hmieļevskis.
Tā Liepājas SEZ pārvalde redz šīs teritorijas attīstību arī nākotnē, sprieda pārvaldnieka vietnieks, “Metalurga” teritorijā varētu būt mūsdienīgas un videi draudzīgas 10 vai pat 20 ražotnes. Dažādība mazina arī riskus, kādi tie bija liela uzņēmuma gadījumā, kā savulaik notika ar „Liepājas metalurgu”.
"Ja rodas kāds uzņēmums, kas ir potenciāli vidi piesārņojošs – var būt izmeši, dūmi, citas kaitīgas vielas –, tuvumā neviens cits investors nebūs gatavs izvietot ražošanu.
Atsākot metalurģiju, pastāv liels risks, ka lielai pilsētas daļai tiktu ietekmētas esošās industrijas, kas radās pa šo laiku, kamēr “Metalurgs” nav strādājis no 2013. gada, tie jau ir 8 gadi. Tas pats „Caljan”, kas tur strādā un novērtē, ka tur var atrasties. Metalurģija un citi uzņēmumi diez vai varēs sadzīvot, jo investoriem nebūs drošības par vides aspektu,” pauda Hmieļevskis.
Tikmēr Jaunā konservatīvā partija jau savā programmā ierakstījusi, ka sola atjaunot videi draudzīgu metalurģisko ražošanu daļā no bijušās „Liepājas metalurga” teritorijas. Savus argumentus – iespēju atjaunot metalurģiju un Turcijas metalurģijas uzņēmuma "Aslanlı Metalurji" apliecinājumus īstenot savus plānus ar simtiem darbavietu un 200 miljonu eiro lielām investīcijām tuvāko gadu laikā – izklāstīja Saeimas deputāts un Jaunās konservatīvas partijas kandidāts pašvaldību vēlēšanās Liepājā Uldis Budriķis (JKP), uzskatot, ka šobrīd investora ienākšanu apzināti tiek kavēta.
„Ir noslēgusies izsole uz bijušo ''Metalurga'' teritoriju un iekārtām. Šī ir otrā reize pēdējo mēnešu laikā, kad tiek sabotētas liela mēroga starptautiskas investīcijas šai teritorijai, gan vācieši pirms pāris mēnešiem, gan šobrīd turki ir gatavi kaut daļēji atsākt darbību. Ja saprāts ņems virsroku, tad, ja kaut puse no Turcijas investora solītā īstenotos, tad tas būtu ieguvums gan Latvijas, gan Liepājas ekonomikai,” sacīja Uldis Budriķis.
Pašlaik plašākus komentārus par “Metalurga” mantas, kurā ietilpst arī bēdīgi slavenā elektrotēraudkausēšanas krāsns, pārdošanas konkursa rezultātiem SIA „FeLM” un Ekonomikas ministrija nesniedz.
Tikmēr Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldes Atļaujas daļas vadītāja Arta Vancāne Latvijas Radio skaidroja, ka metalurģijas uzņēmuma atjaunošanas atļaujas izsniegšana būtu laikietilpīga, taču pagaidām vides dienestam nav nekādas informācijas par darbības plānošanu.
„Vispirms ir jāsaņem pašvaldības akcepts, tad jāpārliecinās, vai nav vajadzīgs ietekmes uz vidi novērtējums, A kategorijas atļaujas iegūšanai ir jānotiek sabiedriskai apspriešanai,” norādīja Vancāne.
Saskaņā ar aktuālo SIA “FeLM” mantas pārdošanas konkursa nolikumu paredzētais laika grafiks konkursam ir līdz šī gada maijam. Ņemot vērā konfidencialitātes ierobežojumus, komentārus par konkursa rezultātiem SIA “FeLM” sniegs tikai pēc konkursa noslēguma. Zināms, ka Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanlı Metalurji” (ASLANLI), kas ietilpst "Epas Group", iesniedzis piedāvājumu SIA "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu.
