Liepājas SEZ pārvaldē skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi.
Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.
Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.
Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidroja Liepājas SEZ.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora "Aslanlı Metalurji" nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.
Liepājas SEZ valdes loceklis Ozols uzsvēra, ka no investīciju aizsardzības viedokļa, lai mazinātu riskus, labākais risinājums ir pirmpirkuma tiesību izmantošana, jo tas ļaus rūpīgi izvērtēt plānoto uzņēma darbību un pārliecināties par ražotnes atbilstību vides prasībām. Tas ir svarīgi, lai netiktu nodarīts kaitējums cilvēkiem un videi un līdzās varētu attīstīties citi uzņēmumi, kas ļautu plašo bijušā "Liepājas metalurga" teritoriju izmantot pilnīgi un veidot kā videi draudzīgu industriālo parku ar vairāk nekā 20 dažāda profila uzņēmumiem.
Turcijas uzņēmums "Aslanlı Metalurji" no valsts intereses pārstāvošā uzņēmumam SIA "FeLM" bija iegādājies elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu. SIA "FeLM" nekad nav slēpis, ka tā galvenais uzdevums ir bijis pēc iespējas dārgāk pārdot īpašumu, nevis izvērtēt investora nodomus, norādīja Liepājas SEZ pārvaldē.
Pirkuma līguma nozīmīgākais aktīvs ir 2011. gadā uzstādītā elektroloka tēraudkausēšanas iekārta. Liepājas SEZ valdes sēdē pirms lēmuma pieņemšanas uzklausīja Turcijas investora pārstāvi un juridisko konsultāciju no Zvērinātu advokātu biroja "Eversheds Sutherland Bitāns", lai jau lēmumā noteiktu turpmākās darbības, kā veidot sadarbību ar Turcijas uzņēmuma izveidoto meitas uzņēmumu "Liepājas Steel".
Liepājas SEZ pārstāvji atgādināja, ka 2019. gada 25. septembrī Liepājas SEZ ar Ministru kabineta atbalstu no AS "Citadele Banka" un SIA "Hortus RE" iegādājās desmit nekustamos īpašumus, tai skaitā zemi, ēkas, infrastruktūras objektus bijušajā "KVV Liepājas metalurga" teritorijā ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, uzsākta kopējā Liepājas Industriālā parka izveides nodoma īstenošana 120 hektāru platībā.
KONTEKSTS:
Nonākot finanšu grūtībās, "Liepājas metalurgs" 2013. gada pavasarī pārtrauca ražošanu. Vēlāk uzņēmums tika pasludināts par maksātnespējīgu un 2014. gadā tika pārdots Ukrainas investoriem, kas uzņēmumu pārdēvēja par "KVV Liepājas metalurgs" un 2015. gadā atsāka darbību. 2016. gada 16. septembrī Liepājas tiesa atzina "KVV Liepājas metalurgu" par maksātnespējīgu.
"Liepājas metalurgam" kādreiz piederošajā teritorijā Liepājas Speciālā ekonomiskā zona iecerējusi attīstīt industriālo parku, kur piesaistīt modernus uzņēmumus, kas nodarbinātu daudz cilvēku.
