Gandrīz vienlaicīgi īstenoti trīs projekti, investīciju apmērs sasniedz vairāk nekā 300 000 eiro, aptuveni puse ir Eiropas Savienības atbalsts, stāstīja līdzīpašnieks Aigars Laugalis.
"Ienākot šajā spīķerī, kopā ir četri stāvi. Kopā ar Liepājas partnerību mūsu zivsaimniecības uzņēmumi ir īstenojuši trīs projektus gandrīz vienlaicīgi. Gāja ilgi, kamēr mēs to visu iekustinājām. Ēka ir diezgan liela – kopā tie ir 1600 kvadrātmetri. Izmantosim projektus, cik būs iespējas, lai attīstītu arī augšējos stāvus. Vienā stāvā ir 400 kvadrātmetri," teica uzņēmējs.
Apakšējā stāvā, kur saglabājušās senās ķieģeļu arkas, ir izvietota mūsdienīga neliela alus darītava, kas jau darbojas. Produkcija ar zīmolu "Puta" nelielos daudzumos tiek eksportēta uz ārvalstīm un nonāk vietējā tirgū. Turpat aiz stiklotās sienas pašlaik tapšanas stadijā ir vieta, kur ar masīvkoku un citām dizaina detaļām saimnieki centušies saglabāt senatnes elpu, kas paredzēta ēdiena, īpaši zivju baudītājiem. Bistro jeb gastrobārs, visticamāk, durvis vērs tikai jūlijā, jo šis dīkstāves laiks ievieš savas korekcijas, stāstīja saimnieks.
"Katrā struktūrvienībā bija pieņemti tikai daži darbinieki. Tas viss notika pirms krīzes, nav tā, ka esam atvērušies un uzreiz jāaizveras. Par laimi mums nav lieli zaudējumi, ir jābūt gataviem pielāgoties, jābūt elastīgiem. Šis ir signāls, kas vienmēr jāpatur prātā. Ne velti ēdināšanas iestādes pārorientējās uz piegādēm un citiem interesantiem produktiem.
Projektā ir bistro, bet tas būs zivju vai gastrobārs. Būs demokrātiski, lai var atnākt pabaudīt zivis, jo Liepājā tādu iespēju nav daudz," sprieda Laugalis.
Vēl viens projekts ir zivju pārstrādes cehs, kur bija paredzēts filēt mencas, taču liegums darīja savu un nācās pārprofilēties un piedāvāt produktus Eiropas restorāniem, kas tikko piedzīvoja savu pandēmijas krīzi. Tāpēc atkal nācies domāt, ko piedāvāt vietējā tirgū.
Laugaļu ģimenes īstenotie projekti, piesaistot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējumu, ir redzamākie pilsētā, taču netrūkst realizētu ieceru arī citās vietās Liepājas apkārtnē, stāstīja Liepājas partnerības projektu izpilddirektore Inita Ate.
"Zivsaimnieki ir Jūrmalciemā SIA "Asarītis", kas nodarbojas aktīvi ar zivsaimniecību. Viņiem ir uzbūvēta ēka, kur nolikt laivas, kur kūpināt zivis, kur labot tīklus. Tas bija ļoti aktuāli, jo tīklus veda lāpīt uz Rīgu. Tagad mums ir divās vietās aparatūra Jūrmalciemā un Pāvilostā. Tā ir kā pievienotā vērtība zivsaimniecības jomai. Vēl mums aktīvi projektos iesaistās Pāvilostas zvejnieksaimniecība "Kaija".
Viņi ir uzstādījuši lielās saules baterijas, jo viņi kūpina zivis, lai samazinātu izdevumus par elektrību. Viņi ir uztaisījuši arī piestātni, kur cilvēki no laivām var izkāpt, aiziet un veikaliņu, nopirkt zivis un turpat arī ēst," stāstīja Ate.
Pēdējo gadu laikā izveidojusies partnerības padome, kurā iesaistījušies zivsaimnieki, uzsvēra Ate. Tā ir iespēja arī plānot un apgūt finansējumu. Uzņēmējs Laugalis uzskata, ka nozarē strādājošie nav pietiekami līdz šim izmantojuši iespējas.
Par apgūto finansējumu zivsaimniecības dažādošanai un pievienotās vērtības radīšanai vairāk stāstīja Ate: "Pavisam kopā šīm divām darbībām ir apgūti aptuveni 626 000 eiro, kas ieguldīti zivsaimniecībā. Nupat esam izsludinājuši un līdz 29. jūnijam pieņemam projektus no zivsaimniekiem vēl par 300 000. Cerams, ka sasparosies zvejnieki Jūrmalciemā, Rucavā, arī Liepājā un Pāvilostā."
Liepājas partnerības pārstāve skaidroja, ka lielākās grūtības projektu īstenotājiem ir pašu līdzfinansējums. Projektu atbalsta intensitāte ir ļoti augsta – līdz 100 000 eiro. Zivsaimniecībā var atgūt 80% no projekta summas, ko atkal var izmantot citos projektos.
