Latvijas biškopības biedrības nodaļā darbojas vairāk nekā 200 biškopju, kas pēdējo gados esot skaitliski nemainīgs lielums. Tā kā biškopība prasa ne tikai akurātu darbu, bet arī pamatīgas zināšanas, tad būtiska nozīme gan pēc un pirms darba sezonas ir uzklausīt speciālistu ieteikumus.
Kā stāsta biškopji, tad netipiski siltajā ziemā bites praktiski neguļ, kas var būtiski ietekmēt saimju pārziemošanu.
“Cik esmu novērojis, tad visu ziemu pa kādai, nedaudz, ne intensīvi, lido. Kad siltās dienas kāda izlien ārā paskatīties. Man pašam ir pāri par 90 saimēm. Pašlaik, cik skatījos, februāra sākumā, bija diezgan labi. Dažas bija, kas nebija pārziemojušas,” saka Latvijas Biškopības biedrības Liepājas nodaļas vadītājs Gatis Graudužis.
“Es neteiktu, ka slikti ziemotu. Man izskatā, ka visas būs sagaidījušas pavasari. Varbūt pavasarī varēs kaut ko apvienot, jo audzēju jaunās saimītes,” stāsta Vaclavs Jonkus, biškopis no Aizputes.
Viennozīmīgi pateikt, vai šī ziema biškopjiem bijusi labvēlīga vai nelabvēlīga, vēl nevarot – saka nozares speciālisti. Zinātniski pierādīts, ka optimālā gaisa temperatūra bišu ziemošanas režīmam ir no mīnus līdz plus četriem grādiem, nevis plus desmit, kā tas vērojams Lejaskurzemē.
Dravniekiem lielākais satraukums par krasām temperatūras vai laika apstākļu izmaiņām, kas barības trūkuma dēļ veicinātu bišu saimju bojāeju.
“Kritiskākais periods bišu saimēm ir aprīlis tāpēc, ka tie krājumi, kas saimei ir bijuši, ir iztērēti un saime sāk nokļūt bada stāvoklī un vispār beidzas,” skaidro Latvijas Biškopības biedrības lektore, konsultante Baiba Tikuma.
“Ja jau būs ļoti silts, tad viss kārtībā, jo tad sāks ziedēt un bites varēs normāli izlidot. Viena lieta ir gaisa siltums, bet, ja bitei ir vējš, tad viņa nelido ārā,” norāda Liāra Limora, biškope no Vērgales.
Biškopjus uztrauc arī slimības, kas aizvien attīstās un nelabvēlīgi ietekmē kopējo saimju spēku. Pēc zinātnieku aplēsēm bites dzīves ilgums samazinājies, un šobrīd tas esot ap 30 dienām. Kā viens no iemesliem – intensīvās lauksaimniecības attīstība, kas pārņēmusi Latvijas laukus, aizvien mazāk vietas atstājot neskartajiem dabas stūrīšiem.
