Grobiņā satiktās divas jaunās māmiņas aktīvi šķiro atkritumus. Katrai ir savs stāsts un piemēri, kā to darīt. Baiba Lagzdiņa atklāj savu pieredzi:
„Mēs šķirojam papīru un plastmasu. Ar stiklu ir mazliet grūtāk, jo tuvumā nav konteinera. Tad ir jāatrod, kur konteiners ir tuvumā, taču tas nav neizdarāms.”
Sarunu laikā izskan arī viedoklis par to, kā tas organizēts kaimiņiem lietuviešiem:
„Labs piemērs ir Lietuvā, kur veikalā nodot plastmasas pudeles. Pat latviešiem, kuri tur brauc iepirkties, ir tās pudeles. Tas darbotos arī Latvijā, turklāt, ja būtu pats par slinku nodot, atrastos kāds, kurš to izdarītu.”
Aiva Kazbuķe stāsta, ka atkritumus šķiro jau sen, turklāt procesā aktīvi iesaistās arī bērni:
„Sāku ar papīru un kartonu, jo bērni zīmē un līmē. Mēs krājam, jo skolā notiek makulatūras vākšana. Sakrājies paprāvs daudzums. Mums pie mājas var šķirot metālu, stiklu un plastmasu. Viens bērns iznes parastos gružus, otrs iet uz šķirošanu.”
Kaut arī sašķiroto atkritumu daudzums palielinās, pieaugums ir salīdzinoši niecīgs, tas novērots SIA „Eko Kurzeme” atkritumu šķirošanas rūpnīcā, kas atrodas Grobiņā.
Ražošanas vadītājs Jānis Višņevskis rāda, cik labi var dažādās frakcijās sadalīt izstrādājumus:
„Krāsainās plēves, PET pudeles, kanniņas, tetrapakas utt. Darba ir daudz, bet to var izdarīt un vajag darīt.''
Kopumā nozarē risināmo jautājumu netrūkst un ir vajadzīga politiska griba aktīvāk strādāt atkritumu pārstrādes jomā, lai tos varētu dedzināt kopā ar šķeldu, kā citur pasaulē. Tirgus nebūt nav vienkāršs.
„Varbūt pa diviem gadiem 10 % pieaugums ir šķirotajiem. Vēl arvien 120 reizes vairāk ir nešķiroto atkritumu nekā šķiroto. Mēs vācam visu, ko varam pārdot. Mēs neizvēlamies, šo nešķirojam vai to nešķirojam,” saka uzņēmuma pārstāvis.
Kļūt par līderi pasaulē atkritumu apsaimniekošanas un reciklēšanas jomā Eiropas Savienība izvirza mērķus līdz 2035. gadam, kam jābūt arī atkritumu poligoniem gataviem. Par aprites ekonomikas veicināšanu klāsta reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra „Liepājas RAS” valdes loceklis Normunds Niedols:
„Eiropas Komisija saka, ka līdz 2035. gadam pakāpeniski ir jāsamazina sadzīves atkritumu apjoms, arī apglabāto atkritumu apjoms.
2035.gadā mums jāsasniedz 65 % reciklēto atkritumu apjoms. Noglabāt mēs varēsim tikai 10%, viss būs jāpārstrādā. Normas būs jāiestrādā nacionālajā likumdošanā. Nekas negaidīts tas nav.”
Normunds Niedols uzskata, ka daudzi cilvēki grib šķirot atkritumus, tiek aktualizēts jautājums arī par bioloģisko atkritumu atsevišķu vākšanas sistēmas izveidi:
„Tā ir dārga, ir stingras normas. Piemēram, 72 stundu laikā jāizved bioloģiskie atkritumi. Esmu pārliecināts, ka laiks visu sakārtos. Domāju, ka mēs sasniegsim vajadzīgos rādītājus.”
Salīdzinājumam: Grobiņas poligonā šobrīd noglabā aptuveni 30 % atkritumu, taču samazinājumam jābūt par vismaz 20 %. Lai sasniegtu mērķus, Latvijā būs jāturpina attīstīt atkritumu pārstrāde.
