Salīdzinoši mazākais kravu apgrozījums Liepājas ostā aizvadītajā gadā bija lejamkravu segmentā, jo to visvairāk ietekmēja ģeopolitiskā situācija. Lejamkravas 2022. gadā samazinājās uz pusi un veidoja vien 4% no visām kravām.
Tikmēr citiem klājies daudz labāk. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) SIA "Terabalt" valdes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš skaidroja, ka pagājušā gadā izdevies pārkraut 1,7 miljonus tonnu kravu, kas ir rekords. Stividorkompānija nodarbojas ar pasažieru un ģenerālkravu, beramo un" ro-ro" kravu pārvadājumiem starp Liepāju un Eiropu. Pašlaik uzņēmums apkalpo prāmju līniju, kas kursē starp Liepājas ostu un Travemindi Vācijā.
Labi rezultāti ir tikai tāpēc, ka notikuši sagatavošanās darbi, lai piesaistītu lielāku kravu apjomu.
"Mēs un SEZ pārvalde ir paveikusi savu darbu – ir ieguldīts rekonstrukcijā, izbūvēts pievadceļš. Ir "Stena Line" uz to reaģējis. Var nākt lielāki un ātrāki prāmji. Ir arī vairāki jauni projekti, tas ir loģisks rezultāts. Skaidrs, ja nebūtu kara un kovida pandēmijas, izaugsme varbūt būtu vēl lielāka," stāstīja Ozoliņš.
Šogad netrūks arī izaicinājumu, uzskata uzņēmuma pārstāvis.
"Viens no izaicinājumiem ir inflācija – tai skaitā darbinieku algas un citi izdevumi, otrs – energosituācija, gan degvielas dārdzība, gan elektrības un siltuma. Ir vairāki projekti izstrādē, bet pastāv riski, ko nevaram iespaidot, jo gribam vairākus projektus ar Uzbekistānu un ar Kazahstānu, bet Krievijas dzelzceļš varētu būt kā šķērslis, ja pēkšņi izveidojas situācija, ka nav pieejams. Sadarbojamies ar skandināviem, strādājam ilgtermiņā," pastāstīja Ozoliņš.
Liepājas SEZ uzņēmuma "Ekers Stividors LP" valdes loceklis Olafs Vītols runāja par to, ka situācija pasaulē nav vienkārša, tomēr kravu plūsma notiek. Ja kādā vietā kravu plūsma beidzas, tā atveras kādā citā veidā, krauts gan alumīnijs, gan ogles. "Ekers Stividors LP" pērn pārkrāva 1,9 miljonus tonnu, kas ir par 12% vairāk nekā vēl gadā pirms tam.
"Mūsu terminālis ir multimodāls. Varam birstošās kravas jebkādas frakcijas celt ar lielu tilpuma masu, ar mazu. Vienkārši sakrita, ka kaut kādām kravām nebija vairs vietas vai nebija laipni gaidītas. Atnāca dažas kravas testa veidā," stāstīja Vītols.
Pēc viņa teiktā, uzelpot mierīgi var tikai nosacīti. Taču tas nemaina pašu karadarbības faktu. Lielāku kravu apjomu šogad neplāno, drīzāk tas varētu būt iepriekšējā gada līmenī.
"Ja runājam par sankcijām, tad nav jau tā, ka no Krievijas neko neved.
Ir vienkārši preču grupas, kas ir sankcijās. Ja mēs runājam par pārtiku, piemēram, graudiem vai kādām lauksaimniecības izejvielām, tad tās brauc gan uz Krieviju, gan no Krievijas. Tas nav nekāds noslēpums. Varbūt ir samazinājies apjoms, intensitāte, bet nav jau tā, ka nekas nekustas. Ko tad vestu "Latvijas dzelzceļš"? Nedzīvo tikai uz iekšējiem pārvadājumiem. Ir, protams, pamainījies, uz mūsu apkalpoto termināli nāk graudi no Rēzeknes, bet tas nav galvenais apjoms," skaidroja Vītols.
KONTEKSTS:
Šogad kopumā Liepājas ostā pārkrauts rekordliels kravu apjoms – 7, 61 miljons tonnu, kas nedaudz pārsniedz iepriekšējos rādītājus 2018. gadā. Liepājā būvē ūdens termināli, kas ir pilnīgi jauns projekts, Karostā izbūvēta apgaismojuma sistēma, kas nodrošina drošu kuģošanu tumšajā diennakts laikā. Uzņēmumiem izdevies piesaistīt jaunus kravu veidus, piemēram, soju no Argentīnas un cukuru no Brazīlijas, kā arī nodrošināt stabilitāti šajos kara apstākļos un turpināt attīstību.
