Liepājas ostas uzņēmēji strādājuši ražīgi, turklāt pat šī brīža apstākļos ir iespējams runāt par uzstādītiem pārkrauto kravu rekordiem.
„2022. gada pirmais pusgads ir rekorda pusgads Liepājas ostas vēsturē – 3,88 miljoni tonnu kravu. Tas ir vairāk nekā citus gadus gada pirmajā pusē, un arī nedaudz vairāk kā 2018. gadā, kad visa gada griezumā tika pārkrauts rekorda apjoms,” pastāstīja Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.
Vienlaikus saspringts šis laiks bijis ne tikai pārkrauto kravu apjoma ziņā, bet ir notikušas kravu izmaiņas saistībā ar Ukrainas karadarbības apstākļiem.
„Ir tādas kravas, kas gada sākumā vēl nāca, tad pusgada otrajā pusē šī kravu plūsma ir apstājusies, arī otrajā pusgadā nebūs. Tajā pašā laikā ir apstrādāts ļoti daudz kravu pieprasījumu no dažādām valstīm, attiecīgi aizvietojot tās kravas, kas ir aizgājušas projām. Piemēram, baltkrievu šķelda, kas ir iekļauta sankciju sarakstā, caur Liepājas ostu vairs netiek krauta. Savukārt vietā ir ienācis alumīnijs no Kazahstānas, kas stāv piestātnēs un gaida kuģus,” pastāstīja Liepājas SEZ pārvaldnieks.
Sarucis lejamkravu apjoms. „Naftas produkti, kas nāca no Krievijas, tā plūsma ir apstājusies. Uzņēmēji meklē, ar ko to aizstāt. Ir arī plusi, jo tajā brīdī, kad apstājās metāla izejvielu plūsma no austrumiem, burtiski pēc dažām nedēļām prāmju kompānija „Stena Line” ziņoja, ka palielinājies metāla imports no Eiropas virziena, lai apgādātu metāla apstrādes ražotājus, Latvijas būvniekus ar nepieciešamo metālu.
Redzam, ka dinamiski notiek pārmaiņas,” sacīja Hmieļevskis.
Liepājas osta ir multifunkcionāla un spējīga pielāgoties, tāpēc izdodas arvien piesaistīt jaunu kravu veidus, uzvēra SEZ pārvaldnieks.
SEZ uzņēmums „Ekers Stividors LP” valdes loceklis Olafs Vītols atklāja, ka uzņēmums šogad pārkrāvis 28 dažādus kravu veidus, jau iepriekš minēto alumīniju, kas šobrīd atrodas piestātnē. Situācija pasaulē nav vienkārša, taču pašlaik izdodas strādāt – salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, pat palielinot kravu apgrozījumu par 5,2%.
Pārsteigums bijis pilnīgi jauns kravu veids – ogles. Kaut gan no šī kurināmā veida mēģina atteikties, šobrīd apstākļi mudina apkurei izmantot arī ogles.
„Energoresursu cena uzlidoja kosmosā, tāpēc parādījusies vēlme eksportēt ogles.
Ir liels pieprasījums un daudz gribētāju. Mūsu priekšrocība ir tāda: ja lieli spēlētāji spēlē lielās ostās, lielos terminālos, tad ir arī mazāki, kur aktivitāte ir ļoti liela, bet kapacitāte, kurš to var izdarīt, atkal nav tik liela. Tur ir kaut kāds jēdzīgs mazākais daudzums, ko ir vērts sūtīt. Nevar sūtīt kravas automobili ar oglēm, tas nav interesanti, jo neviens par tām nevarēs samaksāt. Parādījās ogles no Kazahstānas nelielās partijās, precīzi nepateikšu, kur tās nonāk, bet tas ir Eiropas virziens ar kuģiem. Tur arī “zaļums” vairs nav tik aktuāls; ņemot vērā naftas un gāzes cenas, šis kravu veids [ogles] ir sakustējies,” zināja stāstīt Vītols.
Viņš arī atklāja, ka tranzītkravu apjoms ir būtiski sarucis, lielākā daļa ir tieši vietējās kravas. „Pirmajā pusgadā, ja mēs skatāmies kravu izcelsmi, tad tranzīta kravas, ar to mēs saprotam kravas, kas tiek ievestas no citas valsts un tiek aizvestas no Latvijas, – bija 33%, agrāk noteikti tas bija ievērojami lielāks apjoms. Ir palielinājies tieši vietējo kravu īpatsvars. Par vietējām kravām mēs varam saukt kravas ar Latvijas izcelsmi vai kravas, kas paliek Latvijā un tiek izmantotas te ražošanai,” pauda Vītols.
Pagājušā gadā uzņēmums „Ekers Stividors LP” sadarbībā ar biznesa partneri ieviesa jaunu darbības veidu – konteineru kravas, aptuveni 80 % no šīm kravām bijis apaļkoks, kas eksportēts caur Gdaņsku Polijā uz Ķīnu. Ņemot vērā situāciju pasaulē, uzņēmēji ir piesardzīgi saistībā ar Krievijas izteikumiem ierobežot tranzītkravu plūsmu pa dzelzceļu. Kaut arī ir tiek runāts par kravu pieaugumu ostā, par stabilitāti šādos apstākļos to ir grūti nosaukt, taču vismaz pagaidām izdevies veiksmīgi nodrošināt Liepājas ostas darbu.
