Elektroniskais deguns ir neliela ierīce, kas uztver smaku radošas vielas molekulas un pēc tam tās pārvērš tā sauktajās smaku vienībās, pēc kurām izkraušanas operators var monitorēt un organizēt savu darbību. Piemēram, Ventspilī ir stacionētas deviņas šādas ierīces, Liepājā tika izmantots jauns e-degunu mobilais variants, kuru vismaz pašlaik nav plānots izmantot ilgākam laika posmam, ņemot vērā, ka konkrētā mēslojuma izkraušana nav pastāvīga.
‘’Mūsu pienākums ir – ja notiek izmaiņas, strauji kaut kas kāpj uz augšu, mums tas ir jāapseko, vai tas ir saistīts ar mūsu pārkraujamo kravu, vai tam ir bijis cits iemesls,’’ pastāstīja uzņēmuma "Laskana" ražošanas direktors Ojārs Zeme.
‘’Traucējumi netika konstatēti, tāpat operators ļoti rūpīgi ievēroja to, ka viņam bija uzlikts par pienākumu pārtraukt kraušanu, ja vēja virziens ir uz dzīvojamo māju pusi. Un tas arī ļoti godprātīgi tika ievērots,’’ pavēstīja Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldes direktores vietniece Inguna Pļaviņa.
Visi aptaujātie ostas apkārtnē dzīvojošie iedzīvotāji smaku aizvadītajā nedēļas nogalē nebija jutuši, taču norādīja, ka bieži vien nākas sadzīvot ar putekļiem ogļu pārkraušanas brīdī, kā arī troksni. Viņi saprotot ostas nozīmi pilsētas ekonomikas attīstībā, taču cer sagaidīt pašvaldības palīdzību problēmas risināšanā.
‘’Pilsētai būtu jādomā, vienīgi man žēl, ka ēkas paliek ar putekļiem. Ostai vajadzētu ar kādu līdzfinansējumu piesaistīties ēku tīrīšanā. Tās renovētās ēkas var tīrīt un mazgāt,’’ rosināja liepājniece Gerda.
‘’Osta ir pilsētas ekonomika, var jau teikt, ka nepatīk. Gribas jau no pašvaldības prasīt. Ostai arī jādara šis tas, lai ierobežotu putekļus. Nezinu, cik tas ir samērīgi ar izmaksām,’’ norādīja liepājnieks Gatis.
Tā kā iedzīvotāji uzskata, ka lielākā problēma ir nevis smaka, bet gan tieši putekļi un troksnis, Liepājas Speciālā ekonomiskā zona (LSEZ) vairākus gadus ar īpašām iekārtām monitorē šos rādītājus. Iegūtie dati tiek nosūtīti pārvaldei. Piemēram, pērn putekļu daļiņu norma Liepājas ostā pārsniegta 11 reizes, bet atļautais skaits gadā ir 35 reizes.
‘’Viens ir tas, ka atsūta datus par iepriekšējo dienu un pēc tam sūta prognozi par nākamajām dienām. Tādā veidā prognoze var brīdināt, ka uzņēmumam ir jāpievērš uzmanība, jo var mainīties vēja virziens,’’ norādīja LSEZ Drošības, aizsardzības un vides daļas vadītājs Kaspars Poņemeckis.