Liepājas ostā modernizētas zvejas kuģu piestātnes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Liepājas ostā ievērojami uzlabotas iespējas zvejas kuģu apkalpošanai. Ekspluatācijā nodoti zvejniekiem nepieciešamās infrastruktūras objekti abās Tirdzniecības kanāla malās, piestātņu modernizācijā ieguldot vairāk nekā 2,8 miljonus eiro. Piestātnes, kas tika izmantotas zvejas kuģu apkalpošanai, vairs neatbilda mūsdienu vajadzībām.

Liepājas ostā modernizētas piestātnes zvejas kuģiem
00:00 / 04:44
Lejuplādēt

Kaut arī zvejas flote Liepājā sarukusi uz pusi un daudzi no zvejas kuģiem ir sagriezti, tomēr zvejas nozarē palikušie turpina ieguldīt gan savos zvejas kuģos, gan attīsta pārstrādi. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis uzsvēra zvejas nozares nozīmi, norādot uz nepieciešamību rekonstruēt zvejas piestātnes gan Vecajā ostmalā, gan Jaunliepājā – abās Tirdzniecības kanāla pusēs.

"Zvejniecība ir neatņemama Liepājas ostas sastāvdaļa. Ja nebūs zivju, tad Liepāja nebūs tāda, kādu mēs to zinām. (..) Ja nebūs infrastruktūras, tad darbība ir apgrūtināta," norādīja Hmieļevskis.

Darbi sākti 2021. gada aprīlī. Projekta laikā izdevies pilnībā atjaunot sešas piestātnes, kas pielāgotas zvejnieku vajadzībām, pārkraujot zivis, pastāstīja Liepājas SEZ pārvaldes tehniskā direktora vietnieks, projekta vadītājs Egils Sveilis.

Gandarījumu par paveikto pauda Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš, uzsverot, ka apstākļi uzlaboti tieši zvejas nozarei, jo zivju produkti bojājas un tie ir ātri jāpārkrauj. Liepājas ostu izmanto kuģi, kas nāk no Pāvilostas, apkārtnes piekrastes zvejnieki, arī kuģi, piemēram, no Lietuvas. 

Pagājuša gadā Liepājā gan Latvijas, gan ārvalstu zvejnieki izkrāva 8,5 tūkstošus tonnu zivju. Kopējais realizēto zivju apjoms naudas izteiksmē pārsniedz divus miljonus eiro.

Pašreizējā situācija ļauj strādāt ekonomiskāk, uzsvēra Riekstiņš, norādot uz tendenci zvejot lielākus apjomus ar mazāku kuģu skaitu. Liepājā agrāk bija reģistrēti 146 zvejas kuģi un mazās zvejas laivas, bet pašlaik 75.

"Lielākais kritums ir lielajiem kuģiem, ņemot vērā mencu zvejas aizliegumu; tagad arī lasi aizliegs zvejot. Šīs izmaiņas noteikti ir ietekmējušas," sacīja Riekstiņš.

Zvejas piestātņu rekonstrukciju pašvaldībai un SEZ pārvaldei rosināja paši zvejnieki, viņu vidū vairāku organizāciju, arī Kurzemes zvejnieku asociācijas pārstāvis Māris Stankevičs. Stankeviča ieskatā ieguldītais zvejas piestātņu attīstībai ir attaisnojies.

Pašreizējos Ukrainas kara apstākļos interese par lētākām zivīm, piemēram, brētliņām, pieaug, ir lielāka interese par konserviem. Savukārt piekrastes zvejniekiem ir iespēja zvejot invazīvo sugu – apaļo grunduli, kas ir nozīmīga eksporta prece. Māris Stankevičs atklāja, ka pieprasījums ir lielāks, nekā viņi var un drīkst nozvejot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti