Šoruden ir dienas, kad pie Liepājas ostas veidojas kravas automašīnu rindas, vedot eksportam paredzēto labību. Raža šogad bijusi laba, piemēram, Lejaskurzemes lauksaimnieku kooperatīvs “Durbes grauds” kopumā ievācis aptuveni 70 tūkstošus tonnu graudu, kas esot par 3 tonnām vairāk nekā pērn.
“Lielākā daļa tiek eksportēta - vairāk nekā 90%, viena daļa paliek arī Latvijas tirgū. Liepājas osta mums ir tuvu, labas transporta izmaksas,” stāstīja kooperatīva “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandis Bēča.
Liepājas osta jau daudzus gadus sevi pozicionē kā Baltijas reģiona vadošo graudu ostu, kur lielākā kravu grupa ir dažādi lauksaimniecības produkti. Pērn Liepājas ostā pārkrāva 2,9 miljonus tonnas graudu, kas tālāk ar kuģiem tika aizvesti uz Āfriku, Saūda Arābiju un Tuvajiem Austrumiem, un arī šī graudu sezona solās būt laba, tomēr bažas uzņēmējiem sagādā šogad Rīgas ostas radītā konkurence.
“Ogles vairāk Latvijā nesola – tādu daudzumu kā bija agrāk, tāpēc visi tagad krauj graudus. Rīga atrodas Latvijas centrā – ģeogrāfiski izdevīgā pozīcijā. Zemgale apkārt, ar mašīnām 100 kilometrus var pievest, tāpēc tās izmaksas krietni zemākas. Mēs – Liepāja, Ventspils – esam Rietumos, tie 200 kilometri mums rada grūtības paņemt Latvijas graudus, kas izaudzēti Zemgalē,” sacīja uzņēmuma “Liepaja Bulk Terminal LTD” valdes loceklis Juris Matvejevs.
Ostas uzņēmēji atzinīgi vērtē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes pēdējo gadu laikā veiktos ieguldījumus infrastruktūras uzlabošanā, kas vismaz šobrīd ļauj saglabāt konkurētspēju tirgū.
Kohēzijas fonda programmas ietvaros investējot kopumā 43 miljonus eiro, ostā izbūvēti pievadceļi, līdz 14,5 metriem padziļināta akvatorija, kā arī uzcelta dziļūdens piestātne. Tā lielajos “Panamax” tipa kuģos ļauj iekraut 66 tūkstošus tonnu, sasniedzot to maksimālo iegrimi. Arī līdz šim Liepājas ostā centās kraut pilnus kuģus, taču nepietiekamā dziļuma dēļ darīja to atklātā reidā – no kuģa kuģī, kas nebija iespējams sliktos laika apstākļos. Jaunā piestātne šo problēmu novērš.
“Izveidota ar mērķi padarīt kravu iekraušanas procesu maksimāli drošu. Lai šī plūsma būtu pastāvīga, lai arī laikā, kad kravas nevar kraut lietus vai spēcīga vēja dēļ, nekas neapstātos,” komentēja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš.
Apzinoties pieaugošo konkurenci cīņā par kravām, Lapiņš uzsver, ka jaunu klientu un kravu piesaiste Liepājas ostai ir prioritāte, tāpat plānots turpināt ieguldīt līdzekļus infrastruktūras attīstībā.