Liepājas ostā aktīvi meklē kravas un gaida Krievijas graudus

Kravu plūsmas kritums gada pirmajos četros mēnešos vērojams visās Latvijas ostās. Liepājā tas ir mazāks nekā Rīgā un Ventspilī. Cīņa par pasūtījumiem ir nopietna. Liepāja cer uz bijušā "Metalurga" teritorijas attīstību un turpmāku akvatorijas padziļināšanu.

Dati par kravām

  • Šā gada pirmajos četros mēnešos kravu apgrozījums Rīgas ostā samazinājies par 25,2% līdz 8,233 miljoniem tonnu, Ventspils ostā – par 41,4% līdz 4,722 miljoniem tonnu.
  • Klaipēdas osta pārkrāvusi 14,652 miljonus tonnu kravu jeb par 7,5% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos četros mēnešos.
  • Tallinas osta nav sniegusi datus par janvāri-aprīli, bet pirmajā ceturksnī kravu plūsma tajā bijusi 4,815 miljoni tonnu jeb par 2% vairāk nekā tādā pašā periodā 2019. gadā.

Liepājas ostā kravu plūsma janvārī-aprīlī samazinājusies salīdzinājumā ar tādu pašu pagājušā gada periodu par 14,5% līdz 2,17 miljoniem tonnu. Beramkravu kļuvis mazāk par 22,7%. Savukārt graudu un graudu produktu pārkraušanas apmērs bijis 903,6 tūkstoši tonnu, un tas ir par 2,2% mazāk nekā 2019. gada janvārī-aprīlī. Šī kravu kategorija veidoja 41,6% no visas kravu plūsmas. Ģenerālkravu bijis par 7,3% vairāk, "ro-ro" kravu – par 3,1% mazāk, lejamkravu – par 33,5% vairāk.

Šā gada pirmajos četros mēnešos Liepājas ostā apkalpoti 562 kuģi, un tas ir par 20 mazāk nekā tādā pašā periodā pagājušajā gadā, un 8614 pasažieri jeb par 9,9% mazāk nekā janvārī-aprīlī pērn.

Avots: LETA

"Pēc pirmo četru mēnešu rezultātiem mēs redzam nelielu kritumu. Tas skaidrojams ar to, ka tiek mazāk pārkrauts antracīts, kas arī ir daļa no mūsu kravu plūsmas," Rus.Lsm.lv skaidroja Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Uldis Hmieļevskis. Analizēt pārkraušanas apmēru samazināšanos citās Baltijas ostās viņš atteicās – tā teikt, katram sava specifika. Tomēr vienu pieņēmumu viņš pauda: "Par vienu no iemesliem varēja kļūt siltā ziema, kuras dēļ samazinājies pieprasījums pēc energonesējiem apkurei."

 

Liepājas ostā ir arī kravu kategorijas, kuru pārkraušanas apmēri pieaug, uzsvēra Hmieļevskis. Piemēram, lejamkravu kļuvis vairāk par 33,5%, ir arī pieaugums citiem kravu veidiem. Apmēru svārstības ir normāls process, viens gads nav līdzīgs citam, jo mainās pieprasījums pēc dažādiem kravu veidiem, viņš uzskata.

"Liepājas osta un tās termināļi ir piemēroti ļoti ātrai adaptācijai un tam, lai meklētu jaunas kravas, kuras kompensēs kritumu citās kategorijās. Mēs tagad aktīvi strādājam pie bijušās "Liepājas metalurga" teritorijas attīstības, jau pabeigta celtniecība, lai palielinātu ostas noliktavu jaudas, tur sākas koksnes uzkrāšana, rudenī tā kā šķelda ies caur mūsu ostu uz Skandināvijas valstīm. Līdz ar to mēs palielināsim apmēru šajā kategorijā. Šajā teritorijā jau sagatavotas noliktavas beramkravām, pastiprināti gatavojamies jaunajai lauksaimniecības sezonai, graudu un graudu produktu pārkraušanai. Šī grupa ir būtiska mūsu sortimenta daļa."

Ostā lielākais stividors – kompānija "Liepaja Bulk Terminal" – galvenokārt arī nodarbojas tieši ar graudu un graudaugu pārkraušanu. Janvārī-aprīlī tā apstrādājusi 672,2 tūkstošus tonnu. Kritums salīdzinājumā ar tādu pašu pagājušā gada periodu ir, taču salīdzinoši neliels – par 4,8%.

Kā kompānijas darbu ietekmējis tas, ka Krievija uz laiku apturējusi graudu pārdošanu pasaules tirgū?

"Krievija apturējusi eksportu līdz jūnija beigām, 1. jūlijā tas atsāksies, jo sākas jauna sezona. Ierobežojošais pasākums tika noteikts tādēļ, ka koronavīrusa un lielā eksporta pieprasījuma dēļ kviešu cenas Krievijas iekšējā tirgū sāka augt, un to regulēšanai tika nolemts noteikt kvotu septiņi miljoni tonnu, ko tika atļauts izvest līdz 30. jūnijam. Kvota tika izsmelta. Bet no 1. jūlija nekādi ierobežojumi eksportam no Krievijas puses netiek plānoti," Rus.lsm.lv skaidroja "Liepaja Bulk Terminal" valdes loceklis Jurijs Matvejevs. "Mūsu terminālis pārkrauj ne tikai kviešus, bet arī citas lauksaimniecības kravas, un tās tika piegādātas bez ierobežojumiem. Tāpēc mēs arī vēl šodien diezgan labi strādājam."

Pēc viņa teiktā, Krievijā tiek gaidīta laba raža, kas var kļūt par otro lielāko pēc 2017. gada rekordražas. Bija bažas, ka traucēs sausums valsts dienvidos, taču tur sākās lietus, tāpēc zaudējumi būs 20-30%.

Kopumā situācija ir laba, uzskata Matvejevs: "Krievija ievāks ražu, kas ļaus tai īstenot diezgan labu eksportu."

Kādu daļu kompānijas kravu plūsmā veido Krievijas graudi, Matvejevs kategoriski atteicās atklāt – to arī konkurenti gribētu zināt: "Jā, tranzītkravas no Krievijas mums ir interesantākas, jo Latvijā mums ir ļoti liela konkurence. Konkrēti ar Rīgu. Rīgas osta pašlaik zaudē vairāk kravu procentuāli, skaidrs, ka tās stividoru aktivitāte graudu biznesā būs visaugstākā, lai piesaistītu ostai vismaz kaut kādas kravu plūsmas. Rīgā ar graudiem nodarbojas kāds desmits termināļu, pie mums, Liepājā – tikai trīs. Rīgai ir vairāk iespēju, tā ir ģeogrāfiski tuvāk jebkuram [piegādes] punktam, un šie divsimt kilometri līdz Liepājai atspoguļojas arī cenā. Protams, mums nav viegli noturēt savas pozīcijas."

Uz Liepāju graudaugus sūta ne tikai ar fūrēm no tuvākajiem Kurzemes novadiem, bet arī pa dzelzceļu no Latgales.

"Ir kompānijas un treideri, kas attīstījuši savu tīklu, viņiem pašiem ir lielas noliktavas, tur viņi var uzkrāt kravas, bet pēc tam izvest vagoniem. Šis jautājums ir ļoti daudzšķautņains – pēc iespējām pieņemt graudus, tos šķirot pēc kvalitātes, uzkrāt, iekraut vairākos kuģos vienlaicīgi. Visi šie faktori kaut kādā posmā ļauj vinnēt attiecībā pret to pašu Rīgu, lai arī tā ir tuvāk. Faktoru patiešām ir ļoti daudz – tostarp arī mūsu "Latvijas dzelzceļa" politika, kas tagad droši vien būs neprognozējama. Vai prognozējama, bet tajā nozīmē, ka nekas labs nav gaidāms.

Dzelzceļš ir krīzē. Kas segs tā zaudējumus? Valsts? Tai [dzelzceļš] būtu jāsubsidē, kā tas ir visās valstīs, kaut vai akcīzi dīzeļdegvielai atceļot…

Iznāk, ka dzelzceļam ir divi ceļi. Samazināt izdevumus, un to tas arī dara, samazinot štatus. Plus tarifu celšana vai nosacījumu maiņa. Kādās robežās tas būs, kad un kā – mēs nezinām," teica Matvejevs.

Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienība pārskatāmā nākotnē turpinās padarīt stingrākus ierobežojumus mākslīgā mēslojuma izmantošanai, Latvijai un Krievijai ir visai labas perspektīvas piegādāt kviešus Eiropas tirgum, viņš uzskata: "Mums ir viena garantija, kas var nodrošināt kravu plūsmu un noturēt to daudzmaz paredzamā līmenī – raža. Ja būs raža pie mums, Latvijā, un kaimiņvalstīs, nenotiks nekādas kataklizmas, tādas kā sausums un plūdi, tad arī mums būs, ko kraut."

Lietuvas dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai", kuru Eiropas Komisija pirms trim gadiem sodīja ar gandrīz 28 miljoniem eiro par nojaukto atzaru no Mažeiķiem uz Reņģi Latvijā, februārī atjaunoja satiksmi pa šo ceļa posmu. Taču, kā sacīja Hmieļevskis, Liepājas osta to nejūt: "No Mažeiķiem dzelzceļš iet divos virzienos. Atjaunotais virziens uz Reņģi iet uz Latvijas vidieni, tas nav gluži pie mums. Bija savienojums Mažeiķi-Vaiņode-Priekule-Liepāja. Tā ir daļa no vēsturiskā dzelzceļa Liepāja-Romni, kas tika uzbūvēts pirms gandrīz 150 gadiem. Šis atzars slēgts ļoti sen, pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem."

Nesen valdība pārdalīja Eiropas Savienības struktūrfondu un Izlīdzināšanas fonda finansējumu 499 miljonu eiro apmērā, novirzot to Covid-19 pandēmijas seku likvidēšanai. Pārdalīšana vēl jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Ja viss izdosies, Liepājas osta saņems 14,025 miljonus eiro divu projektu īstenošanai – tālākai kuģu ceļu padziļināšanai un kuģošanas drošības palielināšanai Karostas kanālā.

"Nesen beigusies ostas akvatorijas padziļināšana līdz 14 metriem. Tāpēc varam uzņemt kuģus ar lielu iegrimi, tas dod iespēju iekraut tos pašus graudaugus tieši ostas teritorijā, neizmantojot iekraušanas pabeigšanu atklātā jūrā. Tālāka padziļināšana ļaus būtiski palielināt lieltonnāžas kuģu manevrēšanas iespējas. Svarīga ir arī navigācijas uzlabošana Karostas kanālā, kur veiksmīgi attīstās daudzu kompāniju termināļi," skaidroja Hmieļevskis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti