Viņi nevarot palīdzēt, jo policija aizliegusi pildīt amata pienākumus. Uzņēmuma kreditoru un to pieaicināto konsultantu pārstāvji savukārt uzsver, ka tieši uzņēmuma īpašnieki un vadītāji līdz šim kavējušies ar glābšanas pasākumiem.
LM akcionāra Sergeja Zaharjina dēla, uzņēmuma padomes priekšēdātaja vietnieka Alekseja Zaharjina un cita akcionāra, vienlaikus arī valdes locekļa Iļjas Segala pirmdien izplatītajā paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem uzsvērts, ka kriminālprocesa ietvaros iegūtais aizdomās turēto personu status un ar to saistītie drošības līdzekļi izradās ir ar valsts mēroga sekām. „Faktiski Ekonomikas policija liedz mums iespēju ņemt dalību AS „Liepājas metalurgs” glābšanā. Īpaši jāatzīmē to, ka informāciju par piemēroto drošības līdzekli (aizliegumu ieņemt amatu un policijas uzraudzību) policija sniedza masu saziņas līdzekļos tieši tad, kad mēs kreditoru klubam iesniedzām AS "Liepājas metalurgs" glābšanas plānu. Viens no diviem: vai nu policija nesaprot, ko dara, vai arī izpilda pasūtījumu,” norādīts paziņojumā.
Pasūtījums, viņuprāt, esot par labu trešajam uzņēmuma akcionāram Kirovam Lipmanam, kurš jau ilgi tiesājas par zaudētās ietekmes atgūšanu uzņēmumā. Abu ziņotāju paskaidrojumus „Panorāmai” dienas laikā neizdevās iegūt. Valsts policijas pārstāvji no komentāriem atturas, bet vienas no uzņēmuma lielākajām kreditorēm – valdības vadītājs Valdis Dombrovskis ("Vienotība") atgādina, ka līdz šim uzņēmumu glābt neviens nav traucējis. „Šādai retorikai nevajag pievērst uzmanību. Kad valdībā akcionāriem Zaharjinam un Segalam jautāja, vai ir līdzekļi, ko ieguldīt uzņēmumā, tad teica, ka nav , bet vēlāk atklājās, ka ir gan ko norakstīt,” akcentēja premjers.
Pagājušajā piektdienā uzņēmuma sagatavotais tiesiskās aizsardzības plāns uz 400 lappusēm tagad jāstudē kreditoru un pieaicinātās konsultantu kompānijas „Prudentia” pārstāvjiem. Tās vadītājs Kārlis Krastiņš atzīst, ka akcionāru savstarpējie strīdi un kriminālprocesi uzņēmumam, protams, nepalīdz, taču nav arī tik būtiski, lai apstādinātu iespējamo metalurģijas uzņēmuma atgūšanos, izmantojot tiesisko aizsardzību pret kreditoru prasībām vai arī citā veidā. Daudz kas atkarīgs no potenciālo investoru nostājas. „Dotajā brīdī investori veic analīzi, vai iesaistīties tiesiskās aizsardzības procesa plānā vai arī gaidīt uzņēmuma maksātnespēju un tad iegādāties tā mantu,” saka Krastiņš.
Kreditoru kluba konsultants atzīst, ka, visticamāk, aizsardzības plāna izvērtējums turpināsies arī pēc 26. jūlija, kas patlaban minēts kā viens no robeždatumiem. Pēc tam aizdevējiem jāizšķiras, vai uzņēmums atsāk darbību vai arī jāatzīst tā maksātnespēja.
