Pieļāvuma formā par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikšanu „Liepājas metalurgam” runāja jau iepriekš, taču piektdien valsts palīdzību lūdzošais uzņēmums, kurš šī gada pirmajā ceturksnī cietis 10 miljonu latu zaudējumus, iesniedzis tiesā pieteikumu par procesa sākšanu. „Es varu vien apstiprināt faktu, ka tiesiskā aizsardzība tika iesniegta piektdien. Liepājas tiesa to pieņēma. Tālāk jau ir tiesas kompetence. Es pieļauju, ka tiesa lēmumu pieņems tuvākajās dienās,” saka uzņēmuma pārstāve Simona Laiveniece.
Tiesai lēmums jāpieņem ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma saņemšanas, tā saka Civilprocesa likums, tādēļ tiesas lēmums, iespējams, gaidāms jau šodien.
Tiesiskās aizsardzības process ir iespēja naudas grūtībās nonākušam parādniekam atjaunot spēju nokārtot saistības, izstrādājot biznesa plānu, kā pārkārot saimniecību. Process ietver arī sarunas ar kreditoriem par parādu atmaksas grafika sastādīšanu.
"Tas jau bija gaidāms, jo jebkurš no mazajiem kreditoriem jebkurā brīdī var bankrotu pieprasīt, tāpēc viņi paši nolēma sevi aizsargāt uz šādiem pieprasījumiem un mēģinās procesu pašu vadīt. Nu skatīsim," LTV raidījumam "Panorāma" norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Akcionāriem vēl jālemj
Taču tā sauktais "Metalurga" „kreditoru” klubs, kurā ietilpst Valsts kase, "Latvenergo", "Citadele" un SEB banka, britu kompānija „Stemcor”, jau iepriekš vairākkārt uzvēruši, ka sagaida no trim "Metalurga" akcionāriem ieguldām pa 10 miljoniem latu vai arī pārdodam savas akcijas kreditoriem pa latam katrs. Uzņēmuma kreditori ir nolēmuši kapitalizēt aptuveni pusi jeb vairāk nekā 60 miljonus latu no "Liepājas metalurga" parādsaistībām, tādējādi kļūstot par uzņēmuma akcionāriem. Īpašniekiem atbilde jāsniedz līdz piektdienai.
„Pieprasīt tiesisko aizsardzību ir uzņēmuma vadības tiesības. Attiecībā uz akcionāriem izvirzītajām prasībām, tas neatsāj tiešu ietekmi. Prasības, kuras bija izvirzītas paliek spēkā, un mēs gaidīsim lēmumu līdz mēneša beigām,” norāda Valsts kases pārstāve Eva Dzelme.
Arī pie optimistiskā scenārija aptuveni pusei no grūtībās nonākušā uzņēmuma „Liepājas metalurgs” darbiniekiem nāksies meklēt jaunu darbu. Tā pagājušajā nedēļā paziņoja labklājības ministre Ilze Viņķele no „Vienotības”. Gatavību nodarbināt daļu no metālapstrādes speciālistiem izteikusi Jelgava.
Līdztekus sarunām par uzņēmuma glābšanu, policija turpina izmeklēt krimināllietu par piesavināšanos lielā apmērā.
AS „Liepājas metalurgs” zaudējumi šī gada pirmajā ceturksnī bija 10,1 miljons latu pretstatā pērn pirmajā ceturksnī gūtajai 521 688 latu peļņai, liecina uzņēmuma finanšu pārskats, kas iesniegts „NASDAQ OMX Riga”.
„Liepājas metalurga” konsolidētais neto apgrozījums 2013.gada 1.ceturksnī bija 78,3 miljoni latu, kas ir par 11,5 miljoniem vairāk kā 2012.gada 1.ceturksnī, kad uzņēmuma konsolidētais apgrozījums bija 66,8 miljoni latu.
Neto apgrozījuma pieaugumu un zaudējumu apmēru pirmajā ceturksnī noteica vispārēja krīzi metalurģijas nozarē gan Eiropā, gan visā pasaulē, apgrozāmo līdzekļu trūkums uzņēmumā, kā arī tas, ka „Liepājas metalurgs” pirmajā ceturksnī realizēja par 32 734 tonnām vairāk velmējumu, kā šajā periodā tika saražots, teikts finanšu pārskatā.
Jau ziņots, ka līdz 31.maijam AS „Liepājas metalurgs” akcionāriem ir vai nu jāpārdod uzņēmuma akcijas, vai jāiegulda uzņēmumā lieli finanšu līdzekļi. Uzņēmuma kreditori ir nolēmuši kapitalizēt aptuveni pusi jeb vairāk nekā 60 miljonus latu no „Liepājas metalurga” parādsaistībām, kuru kopējais apjoms sasniedz 125 miljonus latu, tādējādi kļūstot par uzņēmuma akcionāriem.
Kā 21.maijā pēc Ministru kabineta sēdes teica „Prudentia Advisers” partneris Kārlis Krastiņš, uzņēmuma akcionāriem kreditoru klubam ir vai nu par vienu latu jāpārdod uzņēmuma akcijas, vai katram jāiegulda „Liepājas metalurgā” pa desmit miljoniem latu, un viņi varēs palikt uzņēmumā, būt tā akcionāri kopā ar kreditoriem un turpināt atbalstīt un stabilizēt uzņēmumu.
