Sola darbu 700-1000 strādājošo
Šobrīd bijušā uzņēmuma "Liepājas metalurgs" tēraudkausēšanas krāsns teritorija pieder trīs īpašniekiem – lielākoties Liepājas pašvaldībai un Liepājas Speciālajai ekonomiskajai zonai (SEZ), bet pati krāsns ceha ēka ar tai piegulošo zemi – valsts intereses pārstāvošajai SIA "'FeLM", kas to jau vairākkārt nesekmīgi centusies pārdot, lai valsts kaut daļēji atgūtu krāsns kredīta galvojumā savulaik iztērētos miljonus.
Tikmēr Liepājas pašvaldība un SEZ pārvalde savā īpašumā plāno attīstīt videi draudzīgu industriālo parku, ko, pēc viņu teiktā, būtu vieglāk izdarīt, ja visa metalurga teritorija nonāktu Liepājas pārvaldībā. Ministru kabinets par to vēl lems, bet Saeimas deputāti no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) jau paziņojuši, ka šiem Liepājas plāniem labvēlīgs lēmums nebūtu valsts interesēs, jo šobrīd metalurga krāsnij uzradies potenciāls investors.
Uzņēmuma plānotais investīciju apjoms tuvākajos 3–5 gados paredzēts 200 miljonu eiro apmērā. Sākotnēji uzņēmuma darbības uzsākšanai būtu nepieciešami 400 līdz 450 darbinieki, bet, aktivizējot darbību, strādājošo skaits vidēji sasniegtu 700 līdz 1000 strādājošo. Uzņēmuma apgrozījums plānots 500 līdz 600 miljoni eiro, strādājot ar pilnu jaudu. Ostu apjomu uzņēmums plāno palielināt sākotnēji līdz 300 000–600 000 tonnu pirmajā gadā un turpmāk vidēji 1,4 līdz 1,8 miljoni tonnu gadā.
"Tas būtu neprāts gan Ministru kabinetam, gan pašvaldībai atteikties no 200 miljoniem investīcijās, no darba vietām, no 500 miljonu apgrozījuma, miljoniem tonnu ostā – tas tiešām būtu neprāts.
Nevar pieļaut izšķērdību no valsts puses, atsakoties no izsoles ienākumiem, un atdot LSEZ par velti šīs zemes, ja ir investīcijas un investori gatavi uzsākt darbību," sacīja Saeimas deputāts Uldis Budriķis (JKP).
Satraucas par vides piesārņojumu
SIA "FeLM" par potenciālo investoru pagaidām nekādus komentārus nesniedz. Tikmēr Liepājas SEZ pārvaldē norādīja uz uzņēmuma mājaslapā atrodamajiem rūpnīcas attēliem, kur redzami dūmi, un pauda bažas, ka tādi būs arī Liepājā, kas varētu aizbaidīt citus investorus.
“Man bijusi konkrēta saruna ar vairāku uzņēmumu vadītājiem, kuri pauž bažas un saka, ka būs grūti akcionāriem paskaidrot, ka mūsu darbiniekiem jāstrādā piesārņotā vidē. Tas mums apdraud jaunas investīcijas un esošās darba vietas," klāstīja LSEZ pārvaldnieka vietnieks Uldis Hmieļevskis.
Daļa TV Kurzeme aptaujāto liepājnieku atcerējās, ka pirms aptuveni 10 gadiem, kad metalurga krāsns vēl strādāja, pilsētā nereti bija jūtama kodīgu dūmu smaka, pret ko pat notika iedzīvotāju protesti.
Tomēr tagad daudzi atzina, ka vēlas, lai krāsns atsāk darbu.
“Kad braucu uz laukiem, vienmēr skatījos, kā tie dūmi no 3 skursteņiem nāca uz pilsētu. Tas nebija labi," teica liepājniece Indra. Biruta sacīja: “Ja viņi apsola, ka tie riebīgie dūmi nebūs, lai taisa augšā. Būs darba vietas!” Līdzīgu viedokli pauda arī Vilberts: "Būs papildus darba vietas. Cilvēkiem darīt nav ko. Lai ir, kur strādāt".
"Investoram nākot uz Liepāju un strādājot metalurģijā, jārēķinās ar ietekmes uz vidi sertifikāta atjaunošanu, kas ir gados mērāms laiks. Ja runājam par darbinieku skaitu, 1100 darbinieki – kas tā ir par ražošanu, kur tik liels skaits nepieciešams? Moderna, mūsdienu metalurģija neprasa arī Turcijā tik lielu darbinieku skaitu," vērtēja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (Latvijas Reģionu apvienība).
Ekonomikas ministrijas komentāru par nodomiem saistībā ar metalurga krāsni un teritoriju "TV Kurzeme" šodien nesaņēma. Savukārt finanšu ministra padomniece komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule pastāstīja, ka ministrijas eksperti izskata sagatavoto piedāvājumu, un svarīgākais, lai jebkuras darbības un priekšlikumi par šīs teritorijas attīstību būtu saskaņā ar valsts interesēm un nenestu zaudējumus.
Vēloties būt tuvāk resursiem
ASLANLI ir gatavi sadarbībai ar Liepājas pašvaldību un Liepājas SEZ, sadarboties ar Liepājas industriālā parkā strādājošiem uzņēmumiem un sniegt ieguldījumu Latvijas ekonomikā, teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.
ASLANLI un "Epas Group" īpašnieki ir "Hamdi Alaeddin Eyüboğlu" un "H.Kemalettin Eyüboğlu". Pagājušajā gadā ASLANLI nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. ASLANLI pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošanas izplatīšana.
"Baltijas reģions katru gadu eksportē vairāk nekā vienu miljonu tonnu metāllūžņu vien, "Liepājas metalurga" darbības atjaunošana sniegs pievienoto vērtību un ienākumus Latvijas ekonomikai," uzskata uzņēmuma pārstāvji.
""Epas Grup" un ASLANLI ir pieredzējis un ievērojams metāla un metāla izstrādājumu ražotājs un tirgotājs. Vērojot, ka Baltija katru gadu eksportē ievērojamu apjomu ar metāllūžņiem, loģisks bija secinājums, ka vēlamies būt tuvāk resursiem. Nevēlamies izvest izejvielas, bet pievienot tām vērtību atjaunojot modernu ražošanu un sniedzot pienesumu re-industrializācijas plānu īstenošanai Latvijā,” skaidroja uzņēmumā.
"Epas Group" uzņēmumos pašlaik Covid-19 apstākļos strādā 1100 darbinieku, bet kopumā koncerns nodarbina 2000 cilvēku. Pastāvīgais krājumu apjoms ir 25 miljonu eiro vērtībā. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē. Uzņēmumam ir sava flote, izglītības uzņēmumi un noliktavas, informēja uzņēmumā.
ASLANLI rūpnīca tika izveidota 1992. gadā, un ASLANLI zīmolam ir vēsture kopš Turcijas republikas dibināšanas 1923. gadā. ASLANLI un "Epas Group" īpašnieku ģimenēm ir 58 gadu pieredze metalurģijā. "Epas Group" ir septiņas tērauda rūpnīcas Turcijā, kā arī viena Gruzijā. Pašlaik iegādes noslēguma fāzē ir cauruļu ražotne "Noksel" Spānijā. Grupas metalurģijas uzņēmumos kopējais produkcijas apjoms pārsniedz 700 000 tonnu gadā.
KONTEKSTS:
Nonākot finanšu grūtībās, "Liepājas metalurgs" 2013. gada pavasarī pārtrauca ražošanu. Vēlāk uzņēmums tika pasludināts par maksātnespējīgu un 2014. gadā tika pārdots Ukrainas investoriem, kas uzņēmumu pārdēvēja par "KVV Liepājas metalurgs" un 2015. gadā atsāka darbību. 2016. gada 16. septembrī Liepājas tiesa atzina "KVV Liepājas metalurgu" par maksātnespējīgu.
2019. gada 25. septembrī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas vadība Rīgā parakstīja līgumu ar AS "Citadele banka" par bijušā uzņēmuma "Liepājas metalurgs" teritorijas daļas iegādi. Līdz ar to 120 hektāri bijušā elektrotēraudkausēšanas ceha tuvumā pieder tikai diviem īpašniekiem – Liepājas pašvaldībai un valstij.
"Liepājas metalurgam" kādreiz piederošajā teritorijā Liepājas Speciālā ekonomiskā zona iecerējusi attīstīt industriālo parku, kur piesaistīt modernus uzņēmumus, kas nodarbinātu daudz cilvēku. Lielāko vēl nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" aktīvu - elektrotēraudkausēšanas krāsni - ir pārņēmis Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmums "FeLM".
