Janvārī Liepājā ekspluatācijā nodota pavisam jauna uzņēmuma ”Jensen Metal” ražotne, kas atrodas Karostā. Uzņēmumam tā jau ir otrā ražošanas ēka. Līdz ar to viss ražošanas process pārcelts no iepriekšējās atrašanās vietas uz Karostu.
Par piedzīvotajām pārmaiņām no 2004. gada pastāstīja uzņēmuma pārstāve Daiga Šķila: „Ienāca Liepājā kā metālapstrādes uzņēmums, kas strādā ar nerūsējošo tēraudu. Sākotnēji apdzīvotā platība atradās Kapsēdes ielā. Tagad no 2019. gada divi departamenti – metāla un furnitūras – tika pārcelti uz Karostu, Virssardzes ielā. Šogad 4. janvārī būvvalde ir pieņēmusi šo jauno ēku, un tagad nerūsējošā tērauda departamentu esam pārcēluši uz jauno ražotni. No šī gada sākumā visi uzņēmuma departamenti atrodas Karostā, LSEZ teritorijā.”
Pagājušā gadā uzņēmuma apgrozījums pārsniedzis 33 miljonus eiro.
Uzņēmuma pārstāve norādīja, ka uzņēmums aizvien meklē jaunus darbiniekus – interesentiem būs iespēja bez maksas apgūt prasmes sadarbībā ar Liepājas Valsts tehnikumu. Šobrīd uzņēmums nodarbina jau vairāk nekā 400 strādājošo.
Šķila norādīja: „Ir nepieciešami metinātāji un CNC [metālapstrādes] galdu operatori. Esam izstrādājuši trīs mēnešu programmu, kur potenciālais darbinieks bez priekšzināšanām gan praktiski, gan trīs reizes nedēļā teorētiski lekcijās desmit nedēļu ietvaros var apgūt metālapstrādes pamatus; mēs labākajiem nodrošināsim darbu.”
Liepājā pagājušā gadā atklātas piecas jaunas ražošanas ēkas
2021. gadā Liepājas SEZ teritorijā ekspluatācijā tika nodotas piecas jaunas ražošanas ēkas ar kopējo platību 20 840,3 kvadrātmetri. Februārī Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēma ekspluatācijā jauno SIA “iCotton” ražošanas ēku Pulvera ielā 4A, Liepājā, bet augustā LSEZ SIA “GF Powdercoating” ražotni bijušajā rūpnīcas ''Liepājas metalurgs'' teritorijā. Novembrī darbu uzsāka ''UPB Grupas'' uzņēmuma ''Dzelzsbetons MB'' dzelzsbetona konstrukciju ražotne, bet decembrī ekspluatācijā nodeva vēl divas jaunas ražošanas ēkas – LSEZ SIA “RT Metāls” ražošanas ēku Karostā, Laboratorijas ielā 20, un LSEZ SIA “Vecās Ostmalas Biznesa Parks” (VOBP) ražošanas ēku Vecajā ostmalā 10. Katra no jaunajām ražotnēm nodrošina arī jaunas darbavietas.
Karosta piedzīvojusi lielākās pārmaiņas
Viena no teritorijām, kas piedzīvo attīstību un pārmaiņas, ir tieši Karosta.
LSEZ pārvaldnieka pienākumu izpildītājs Udis Hmieļevskis stastīja par progresu Karostā: „Pēdējo gadu laikā ir uzbūvētas un nodotas ekspluatācijā trīs rūpnīcas un ceturtā vēl būvējas. Katru rītu 500 liepājnieki un novada iedzīvotāji dodas uz darbu Karostā. Tāda kustība līdz šim nebija, tās ir 500 darbavietas tieši Karostā. „Jensen” – divas rūpnīcas, „Interspiro”, kas ražo elpošanas aparātus ugunsdzēsējiem un ūdenslīdējiem. Ceturtā rūpnīca būvējas blakus manēžai, korpusā tiek integrēti vecie cara laika mūri, tas būs interesants rūpnīcas projekts.”
Ražošanas attīstība turpinās arī bijušā „Liepājas metalurga” teritorijā. Aptuveni 30% apgrozījuma pieaugumu piedzīvojis uzņēmums „Caljan”, kas jaunu ražotni izveidoja bijušā „Liepājas metalurga” mehāniskajā cehā. Pērn uzņēmums eksportējis preces 44 miljonu eiro vērtībā. Lielais produkcijas pieprasījums cieši saistīts ar teleskopisko konveijeru ražošanu paku pārkraušanai interneta tirdzniecības gigantiem, piemēram, tādiem kā „Amazon” un citiem, kam apjomi pieauguši tieši kovida pandēmijas laikā.
“Caljan” jau atkal kļuvis par šauru, atzina tā vadītājs Gatis Dradeika: „Jaunizveidotā ēka ir trīs reizes lielāka nekā mūsu iepriekšējā ēka. Neskatoties uz to, pēc pusotra gada tā jau kļuvusi par šauru un esam iegādājušies vēl vienu papildu ēku, kur izveidot ražotni arī Brīvības ielā – turpat blakus. Sākotnēji ar 10, vēlāk jau 40 darbavietām.”
Uzņēmuma vadītājs gan pauda bažas par iespējamo metalurģijas atjaunošanu, jo bija plānots atvērt ražotni videi draudzīgā teritorijā, kur nekūpētu skursteņi.
„Ņēmām vērā, ka ''Metalurgs'' darbību neatsāks. Apdraudējums ar kūpošajiem skursteņiem, no sakausētām automašīnām un gumijām būtu tuvu nullei. Pēc pēdējiem notikumiem es nezinu, kāpēc valstij vajadzēja pārdot krāsni investoriem. Šis faktors negatīvi ietekmē,” sacīja Dradeika.
Pagaidām gan nav zināms, vai Turcijas investoram izdosies atdzīvināt metalurģijas krāsnis. LSEZ kopā ar pilsētu ''Metalurga'' teritorijā redz videi draudzīgākas un zaļākas perspektīvas.
Zonas pārvalde janvārī publiskojusi informāciju arī par apgrozījumu ostā, pieaugums sasniedzis 6,9%. Vislielākais pieaugums saistīts ar prāmju satiksmes attīstību.
Hmieļevskis skaidroja: „Rezultātā strādājam ar vairāk nekā 7 miljonu tonnu kravu apgrozījumu, kas ir ceturtais lielākais ostas vēsturē. Lielākoties tas ir, pateicoties prāmju kravu apjomu pieaugumam. Tas ir savienojums Liepāja–Trāveminde.”
Zināms, ka šī gada februārī no Liepājas uz Trāvemindi Vācijā kursēs jauni un izmēros lielāki prāmji – mūsdienu apstākļiem piemērotāki. Tas saīsinās arī ceļojuma laiku.
