Latvijā līdz šim reģistrēti 400 jaunuzņēmumi ar augstas izaugsmes potenciālu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu un attīstību. Tie kopumā nodarbina vairāk nekā 1600 darbiniekus. Kopš 2012. gada jaunuzņēmumi tautsaimniecībā piesaistījuši investīcijas vairāk nekā 300 miljonu eiro apjomā. Šo uzņēmumu nozīme arī bija galvenais valdības arguments 2017. gadā izveidot jaunuzņēmumu atbalsta likumu, kura ietvaros komersants var saņemt dažādas darbaspēka nodokļu atlaides. Tagad šo atbalstu varēšot saņemt vieglāk, piemēram, nu ir atcelta prasība, kas noteica, ka vismaz 70% darbinieku ir jābūt maģistra vai doktora grādam.
''Bija pagājis kārtējais laiks. Mums radās izpratne un informācija no nozares, kas bija traucējošie faktori, un tāpēc mēs paplašinājām šo likumu. Ceram, ka uzņēmumi pieteiksies, jo šobrīd tas pieteikušos skaits ir gauži mazs – tikai pieci jaunuzņēmumi,'' stāstīja Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.
Aptaujātie Liepājas jaunuzņēmēji pastāstīja, ka komersanti atbalsta šādu likuma korekciju, taču praksē palīdzību viņi lielākoties meklē tieši pie investoriem, sadarbojoties ar biznesa attīstītājiem un arī inkubatoriem, nevis saņemot iepriekšminēto valsts atbalstu.
''Mēs neizmantojam šo programmu, jo mēs tur nesaredzam to, ko mēs tur varētu sagaidīt. Esam spējuši paši sevi uzturēt diezgan labi,''
norādīja uzņēmuma ''InPass'' līdzdibinātājs Raivis Ekšteins.
''Sākotnēji mēs nebijām informēti, ka ir pieejams atbalsts, mēs sākām paši. Tad es sāku studēt Liepājā. Padzirdēju par tādu projektu kā ''Kings'', pievienojāmies un tiešām superīgs atbalsts,'' stāstīja uzņēmuma ''Lonexone'' līdzdibinātājs Toms Beķeris.
''Daudzi jaunie uzņēmēji varbūt neiedomājas, ka tādas iespējas pastāv. Daži ir nedaudz slinki, lai pacenstos un arī dabūtu to. Nav grūti, ir jādara,'' uzsvēra uzņēmuma ''Twinkle Twinkle'' vadītāja Zane Sitenkova.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatora un Kurzemes biznesa inkubatora pārstāvji pastāstīja, ka jaunuzņēmumiem, lai saņemtu valsts vai Eiropas atbalstu, esot jāstrādā pie dokumentācijas apstrādes, kas dažiem sākotnēji varētu likties par grūtu.
''Ja jūs piesakāties uz valsts atbalstu, jums ir jāsniedz pēc tam progresa pārskati, lai mēs zinām par to, ka mūsu investētā nauda kaut kādā brīdī atmaksājas. Ja piekrīt tam, ka jāizpilda dokumenti, tad valsts atbalstu ir dabūt viegli,'' sacīja LIAA Liepājas Biznesa inkubatora vadītājs Gints Reķēns.
''Ja tu esi izvēlējies to uzņēmēja ceļu iet, tad jāsaprot, ka būs jācīnās, un arī šajā gadījumā, diemžēl vai par laimi ir jāpacīnās par šo atbalstu, kā par citu atbalstu. Tātad tur ir jāizpilda dažādi kritēriji, un tu bieži nevari tikt galā vien ar savām zināšanām,'' piebilda Kurzemes Biznesa inkubatora valdes priekšsēdētājs Salvis Roga.
Biznesa inkubatori Liepājā savā paspārnē katru gadu pieņem ne vairāk kā 5 – 6 uzņēmumus pirmsinkubācijas statusā, savukārt iepriekšminētajam valsts atbalstam var pieteikties neierobežots uzņēmumu skaits.
