Pašlaik „Latvijas dzelzceļš” izmanto divas sistēmas, kas ļauj kontrolēt vilcienu kustību uz sliedēm, uzsver Projektu daļas vadītāja Aija Poča, tāpēc šis modernizācijas projekts bija papildu izaicinājums.
„Viena no tām [sistēmām] ir balstīta uz iepriekšējo tehnisko risinājumu – tās ir tās saucamās sliežu ķēdes. Otra ir jaunā, kas balstās uz datorizētām mikroprocesoru sistēmām. Mums Latvijā daudz vilcienu nāk no Krievijas un Baltkrievijas, kur tiek lietotas sliežu ķēdes, mums jālieto abas sistēmas. Tas vienlaikus ir unikāls gadījums, lai abas sistēmas strādātu vienlaicīgi,” uzsver Poča.
Liepājas stacijā tagad izvietoti lieli datoru ekrāni un citas modernas sistēmas. Lai arī pamatā viss ir automatizēts, tomēr bez cilvēku darba neiztikt.
”Mēs veicam manevru darbu, pieņemam un aizlaižam vilcienus. Viss notiek automātiski, atliek tikai spiest pogas. Vēl visu redzam video kamerās,” stāsta dežurante Ramuta Joža.
Projekts bija sarežģīts, uzsver SIA „FIMA” valdes priekšsēdētājs Jānis Vilmanis, jo līdz šim nekas tāds te nebija darīts, turklāt neierasti īsā laika posmā – septiņos mēnešos izdarīts tas, ko parasti paveic gada laikā, skaidro Vilmanis. Liepājā tika izbūvēta jauna signalizācijas sistēma, uzstādīta videonovērošana, izbūvētas četras jaunas pārmijas, divi sliežu ceļi 1325 m un veikti vēl virkne citu darbu. Projektam izmantotas tehnoloģijas no Francijas un Vācijas.
„Bija jāsavieno vecās tehnoloģijas ar jaunām, protams, īsā laikā, kas bija atvēlēts. Mēs vilkām kabeļus 190 km garumā, kas distances ziņā būtu no Rīgas līdz Liepājai. Stacija visu laiku funkcionēja, arī vasarā viss paralēli darbojās, kad tika krautas kravas,” stāsta Vilmanis.
Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš uzsver, ka galvenais iemesls, kāpēc sadarbībā ar „Latvijas dzelzceļu” šis projekts īstenots, ir ātrums: „Lai mēs katru vagona sastāvu varētu ātrāk apstrādāt, jo pati lielākā problēma ir tā - jo ilgāk vagoni stāv, jo vairāk tas maksā klientam. Mēs ceram, ka spējam pielāgoties ostas sadaļā – termināli, kuri ātri iekrauj, izkrauj vagonus, bet dzelzceļš ātrāk padot un novākt vagonus. Ja iegūstam ātrumu, varam audzēt apjomu. Pakāpeniski attīstot infrastruktūru, mēs varam sasniegt desmit miljonus tonnu apgrozījumu gadā. Tam jābūt gataviem gan dzelzceļam, ostai un ločiem.”
„Latvijas dzelzceļa” prezidenta pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas uzsver, ka tagad Liepājai ir atdots parāds.
”Šobrīd Liepājai lielākais ieguvums būs tas, ka mēs spējam te nogādāt pilnus sastāvus, jo ir sakārtots tilts pāri Ventai. Tilts bija nolietojies. Šis bija pēdējais posms. Ostām jākonkurē, ja mēs nevaram atvest pilnus sastāvus, tās uzreiz ir papildu izmaksas, ” norāda Strakšas.
Liepājas stacijas modernizācijas projekts īstenots ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, piesaistot gandrīz 25 miljonus eiro.
