Liepājas dome iestājas pret izmaiņām ostas pārvaldības modelī

Dienu pirms trešdien, 15. jūlijā, gaidāmās Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdes Liepājas domes ārkārtas sēdē deputāti lēma neatbalstīt Satiksmes ministrijas virzītos Likuma grozījumus par ostām. Domes sēdē klātesošie uzņēmēji pauda bažas par ieceri veidot valsts kapitālsabiedrību, kas pieņems lēmumus par 65% no pilsētas teritorijas, turklāt diktēs savus spēles noteikumus, kuri joprojām neesot skaidri un ekonomiski pamatoti, turklāt apdraud ostas konkurētspēju, vienlaikus bremzējot šī brīža investīciju projektus speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā, īpaši pandēmijas laikā. 

Liepājas dome iestājas pret izmaiņām ostas pārvaldības modelīInga Ozola

    Vislielākās bažas par iespējamām pārmaiņām ostu pārvaldības modelī pauda uzņēmēji, kuri bija klātesoši Liepājas domes ārkārtas sēdē. Viņu vidū Liepājas SEZ SIA "Terrabalt" valdes loceklis Āris Ozoliņš: "Jaunais modelis paredz to, ka Liepājas SEZ pārvalde top par kapitālsabiedrību, kas piederēs valstij un tās pamatuzdevums būs pelnīt naudu. Tas ir nepareizi, jo šobrīd SEZ pārvaldes uzdevums ir radīt apstākļus komersantiem, sakārtot infrastruktūru un piesaistīt investīcijas, lai tie uzņēmumi, kas strādā SEZ un ostā, veidotu jaunas darbavietas, pārkrautu kravas un attīstītos."

    Nesaprotams, kāpēc šādi riski jārada un jāmaina skaidri spēles noteikumi investoriem tieši pandēmijas laikā, kad ekonomiskā situācija tā jau ir sarežģīta, par to runāja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks stratēģiskās plānošanas jautājumos Uldis Sesks (Liepājas partija). Signāls tam ir uzņēmums UPB, kas tieši šo neskaidrību ietekmē ietur pauzi investīciju projektiem.

    "SEZ valdē strādā trīs augstākās lēmējvaras pārstāvji – satiksmes, ekonomikas, finanšu ministrijas valsts sekretāri vai viņu vietnieki, - kur vēl augstāk pārstāvēt valsti. Plus vēl trīs uzņēmēju pārstāvji, kuri ir vienmēr par to, lai notiktu tālākā attīstība. Šajā brīdī, kad mums ir liels izaicinājums ''Liepājas metalurga'' teritorija – 120 ha, ir mērķis teritoriju attīrīt no piesārņojuma, sakārtot uzņēmējdarbībai, radīt 1000 vai 2000 darbavietas, mums tiek likti sprunguļi riteņos; es nesaprotu, kam tas var būt izdevīgi," sacīja Sesks.

    Uzņēmējs Juris Burņevskis, kurš ievēlēts Liepājas SEZ pārvaldē no uzņēmēju vidus, pārstāvot vairākus uzņēmumus, pauda bažas par Satiksmes ministrijas virzīto likumprojektu: "Liepājas ostā ir krasi atšķirīga situācija, salīdzinot ar Ventspili un Rīgas, kur infrastruktūra pēc Padomju Savienības mantojuma bija izveidota tā, lai uzņēmumi varētu attīstīt savu darbību ostās. Tad Liepājā bija pilnīgs krahs, nebija nekāda infrastruktūra, kur uzņēmēji radīja vidi paši par saviem līdzekļiem. Modelim jābūt tādam kā tagad – jābūt uzņēmējiem, pašvaldībai un valstij, bet nevar būt tā, ka valsts pārņem visu un valsts tagad gribēs pārvaldīt.”

    Bažas par politiski virzītām izmaiņām bez ekonomiska pamatojuma un diskusijām ar pašvaldību pauda Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (Latvijas Reģionu apvienība), kurš pašvaldības nostāju izteiks trešdien gaidāmajā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē.

    KONTEKSTS:

    Par ostu pārvaldības modeļa maiņu  valdība sāka spriest pēc tam, kad 9. decembrī ASV iekļāvušas globālajā Magņitska sankciju sarakstā no pienākumu pildīšanas atstādināto Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī četras organizācijas, tajā skaitā Ventspils brīvostas pārvaldi. Tad gada izskaņā gan no Ventspils, gan, lai arī tā ASV sankciju sarakstā nebija iekļauta, arī Rīgas brīvostas pārvaldes valdes tika izslēgti visi pašvaldības pārstāvji, atstājot tikai valsts virzītos valdes locekļus. Valdība arī nolēma labot situāciju, valsts pārvaldībā pārņemot Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldes, un Saeima 12. decembrī vienas dienas laikā nolēma atbalstīt šo valdības priekšlikumu.

    Baidoties, ka ar to varētu nepietikt, lai Ventspils brīvostas pārvaldi no ASV sankciju saraksta izņemtu, tika iets vēl soli tālāk – valsts nolēma veidot jaunu valsts akciju sabiedrību (VAS) "Ventas osta"  Ventspils ostas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai.

    Attiecībā uz Rīgas un Ventspils ostām pārņemšana valsts uzraudzībā jau faktiski notikusi. Koalīcijā nav vienprātības par Liepājas SEZ pārveidi par kapitālsabiedrību.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti