Liepājai līdz 10. jūlijam jāatrod 3 miljoni, ja tā vēlas atpirkt metalurga zemes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde un pašvaldība nonākusi izvēles priekšā – izmanot vai neizmantot pirmpirkuma tiesības un iegādāties aptuveni 30 hektārus zemes bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā, kas izsolīta Turcijas uzņēmumam. Tam atvēlēts laiks līdz 10. jūlijam.

Liepājai līdz 10. jūlijam jāatrod 3 miljoni, ja tā vēlas atpirkt metalurga zemes
00:00 / 04:43
Lejuplādēt

Kāda ir pašreizējā situācija, skaidroja Liepājas domes priekšsēdētājs un Liepājas SEZ pārvaldes valdes priekšsēdētaja vietnieks Jānis Vilnītis (Latvijas Reģionu apvienība):

„Tas ir konkrēts piedāvājums par konkrētu summu – 2 950 000 eiro, apmēram septiņas būves, 23 dzelzceļa posmi, trīs pārmijas un sīkākas lietas. Pamatā tas ir nekustamais īpašums, kas ir gan zeme, gan būves.

Mums ir konkrēts datums 10. jūlijs, līdz kuram mums ir jāpasaka – jā vai nē, vai mēs izmantojam pirmpirkuma tiesības, vai nē.

SEZ ir jāsaprot, vai ir finanšu līdzekļi, ar ko šīs pirmpirkuma tiesības izmantot. Ja pasaka "jā", tad no tā brīža desmit dienu laikā ir jāfinansē šis pasākums.”

Situācijai ir divi scenāriji. Vilnītis ieskicēja, kas notiek, ja pirmpirkuma tiesības neizmanto un piedāvātā teritorija nonāk Turcijas metalurģijas uzņēmuma "Aslanlı Metalurji” īpašumā:

„Pagaidām esam dzirdējuši tikai vispārīgas sarunas, mums nav zināms biznesa plāns, nekonkrēti minējumi par strādājošo skaitu. Mums jāredz viņu biznesa plāns, kādas algas, kādi darbinieki būs vajadzīgi, kā sakārtos vidi, un kādi būs izmeši.”

Turcijas uzņēmuma plāni pašlaik nesaskan ar pašvaldības un SEZ pārvaldes ieceri – padarīt bijušo metalurga teritoriju pieejamu sabiedrībai un nodrošināt videi draudzīgu uzņēmējdarbību.

Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks Uldis Hmieļevskis („Liepājas Partija”) pastāstīja, ka kopš SEZ iegādājās daļu (60 hektārus) no nekustamajiem īpašumiem, tos jau sākts izmantot:

„Ir iznomātas vairākas ēkas ostas uzņēmumiem, noliktavu izveidei. Ostai pietrūka vietas kravu laukumiem. Darbību uzsācis uzņēmums LSEZ SIA „Caljan” un citi.”

SEZ pārvaldes iecerēs paredzēts mainīt teritoriju, kas pašlaik atgādina apokaliptisku ainavu kā pēc pasaules gala. Pašlaik tā ir vieta ar iespaidīgu industriālo teritoriju, kas atrodas pavisam netālu no Liepājas ezera, vietām gruvešu krāvumi, ēkas, kur klejo vējš, un dzelzceļa tīkls ar ziedošām pienenēm.

„Tas, pie kā mēs strādājam jau vairākus gadus, ir šīs teritorijas attīstības vīzijas definēšana. Tiek izstrādāts lokālplānojums. Ja mēs šodien braucām iekšā caur caurlaidi, kur pacēla apsargs barjeru,

tad pēc gadiem mēs šo vietu redzam pilsētai atvērtu – ar veloceliņiem, ielu tīklu, sabiedrisko transportu.

Vairāk nekā kvadrātkilometrā praktiski ir vieta vairākiem desmitiem ražošanas uzņēmumu. Ne tikai ražošanas. Tie var būt arī citu komercpakalpojumu sniedzēji, mākslinieku darbnīcas, IT jomas uzņēmumi, daudzu tūkstošu darba vietas,” stāstīja Hmieļevskis.

Ja tiek izmantotas pirmpirkuma tiesības, būs jārisina arī piesārņojuma jautājums bijušā uzņēmuma „Liepājas metalurgs” teritorijā. Scenāriju izklāstīja Vilnītis:

„Ja tā ir pašvaldības vai SEZ zeme, tad mēs varam pretendēt un fondiem, lai novērstu kaitējumu videi. Tur ir mazuta dīķis, tur ir radioaktīvais piesārņojums. Uztaisījām 15 urbumus zemē, tur faktiski ļoti daudz piesārņojuma, kas jānovērš. Tās ir lielas summas, līdzīgās tām, ko Turcijas uzņēmēji minēja investēt.”

Tikmēr uzņēmēji turpina investēt gan metalurga teritorijā, gan blakus Meldru ielas industriālajā parkā. Šovasar būvniecību blakus metalurga teritorijai uzsāks uzņēmums SIA „ICS Property”, ieguldot aptuveni 13 miljonu eiro lielas investīcijas, veidojot arī jaunas darba vietas.

Valdes loceklim Uldis Klaperim ir neitrāls skatījums par notiekošo ar Turcijas investoru, vienlaikus minot šī brīža priekšrocības biznesa attīstībai tieši šajā pilsētas daļā.

Kaut arī pagaidām nav skaidrības, kāda būs Turcijas uzņēmuma loma Liepājas vidē, uzņēmējiem ir interese par bijušo „Liepājas metalurga” teritoriju, turklāt tās ir lielas investīcijas un jauni projekti, kam nepieciešams augsti kvalificēts darba spēks.

KONTEKSTS:

Nonākot finanšu grūtībās, "Liepājas metalurgs" 2013. gada pavasarī pārtrauca ražošanu. Vēlāk uzņēmums tika pasludināts par maksātnespējīgu un 2014. gadā tika pārdots Ukrainas investoriem, kas uzņēmumu pārdēvēja par "KVV Liepājas metalurgs" un 2015. gadā atsāka darbību. 2016. gada 16. septembrī Liepājas tiesa atzina "KVV Liepājas metalurgu" par maksātnespējīgu.

2019. gada 25. septembrī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas vadība Rīgā parakstīja līgumu ar AS "Citadele banka" par bijušā uzņēmuma "Liepājas metalurgs" teritorijas daļas iegādi. Līdz ar to 120 hektāri bijušā elektrotēraudkausēšanas ceha tuvumā pieder tikai diviem īpašniekiem – Liepājas pašvaldībai un valstij. 

"Liepājas metalurgam" kādreiz piederošajā teritorijā Liepājas Speciālā ekonomiskā zona iecerējusi attīstīt industriālo parku, kur piesaistīt modernus uzņēmumus, kas nodarbinātu daudz cilvēku. Lielāko vēl nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" aktīvu – elektrotēraudkausēšanas krāsni – ir pārņēmis Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmums "FeLM". Tas vairākas reizes mēģināja izsolīt elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamos īpašumus, bet tas neizdevās. Pēdējā izsolē sākumcena bija noteikta 4,3 miljoni eiro.

Turcijas investors noslēdza līgumu par "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa un nekustamā īpašuma iegādi. Pēc sākotnējās informācijas, turki par to samaksās 3 miljonus eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti