Apstākļu kopums ietekmējis gan uzņēmuma apgrozījumu, gan darbinieku skaitu.
Tomēr ražotne turpina meklēt jaunus noieta tirgus un attīsta pirms pāris gadiem iesākto zivju audzēšanu un inkubēšanu no ikriem. Tas daļēji nodrošina izejmateriālu produkcijas ražošanai. Iepriekš no ikriem izaudzēti Āfrikas sama un foreles mazuļi, tagad kārta storei.
Pirms dažām dienām “Kolumbija Ltd” inkubatorā no ikriem izšķīlušies pirmie stores mazuļi. Zivju audzēšanas speciālisti lēš, ka kopumā būs aptuveni 20 000 mailīšu. No tām izdzīvos 9000 – 12 000, kas, salīdzinot ar dabīgo atlasi savvaļā, ir simts reižu vairāk. Pēc gada no mazuļiem izaugs 12 tonnas storu.
„Dabā ikru un zivju mazuļu izdzīvošana ir ļoti atkarīga no dažādiem apstākļiem, bet šeit mēs visus procesus kontrolējam,” saka uzņēmuma zivju audzēšanas speciāliste Ludmila Korža. „Temperatūru, skābekļa daudzumu ūdenī un barošanos, kas ir ļoti būtiska. Mums te nav arī citu plēsēju. Pie tam, ja zivi izaudzē no veselīga ikra, tad nav arī slimību un vajadzības izmantot medikamentus,” viņa piebilst.
Pagaidām uzņēmumā paši iegūst tikai foreles un Āfrikas sama ikrus. Stores mazuļi izauguši no Polijā iegādāta materiāla. “Kolumbijas” storēm vēl jāpaaugas 3-4 gadus, līdz tās sasniegs aptuveni 5-7 gadu vecumu, tikai tad no tām varēs iegūt ikrus.
„Latvijā nav stabilas vietas, kur iegūt zivju mazuļus audzēšanai, un tas neļauj plānot ražošanu un pasūtījumus. Tāpēc nolēmām ieviest inkubatorus. Jaudas ir lielas, varam no ikriem iegūt jebkuru zivi. Tas nākotnē varētu dot labumu arī valstij, lai papildinātu ūdenstilpēs izsīkušo zivju resursus,” norāda uzņēmuma vadītājs Igors Krupņiks.
Zivjrūpniecības uzņēmuma izdzīvošana krīzes apstākļos bijusi iespējama, attīstot darbības virzienus un meklējot jaunus noieta tirgus. Kopš 2014. gada beigām uzņēmums piedzīvojis 80% kritumu, situācija lēnām sākusi uzlaboties pērn novembrī. „Šobrīd strādājam ar 40% ražošanas apjoma kritumu. Cilvēkresursus esam samazinājuši par 30%. Bija 350, tagad 250 darbinieki,” atzīst Krupņiks.
Šobrīd “Kolumbija” nopietni strādā ar Ķīnu, kas ir sarežģīti, atšķirīgās mentalitātes un biznesa vadības stila dēļ. Paies vēl aptuveni divi gadi līdz varēs runāt par stabilu sadarbību. Bet jau tagad ir zināms, ka arī ķīniešiem iepatikušies Latvijā ražotie kūpināto šprotu konservi.
