Liepājai un Liepājas ostai ir ciešas attiecības ar visām kaimiņvalstīm, uzsver Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldnieka pienākumu izpildītājs Uldis Hmieļevskis. Notikumi šobrīd noteikti ietekmēs darbu, taču tieši kādas būs sekas, par to nevar runāt.
„Dažādi transporta pārvadājumi notiek gan ar Baltkrieviju, gan ar Krieviju un Ukrainu. Es domāju, ka mums visiem ir paziņas, draugi un radinieki, kuri dzīvo šajās valstīs, un visi dzīvo ar lielu satraukumu par to, kas notiks un kas būs,” saka Hmieļevskis.
Liepājas pilsētas domes Attīstības pārvaldes Ekonomikas nodaļas vadītājs Arnis Vītols spriež, ka šobrīd runāt par konkrētu ietekmi neesot iespējas, taču ir skaidrs, ka iepriekšējās krīzes uzņēmējus ir norūdījušas pārmaiņām. Pēdējo desmit gadu laikā eksporta tirgus ir mainījies.
„Ja kādreiz eksporta tirgus uz Krieviju bija diezgan lielā apjomā, tad šobrīd uzņēmumi ir guvuši vairākas mācības un ir atraduši citus eksporta tirgus; protams, nevar noliegt, ka eksports notiek uz Krieviju, bet tas apjoms ir stipri mazāks nekā pirms vairākiem gadiem,” stāsta Vītols.
Arī SEZ pārvaldnieks pienākuma izpildītājs uzsver vietējo kravu īpatsvaru ostā.
„Ražošanas uzņēmumu piegāžu ķēdes un klienti atrodas Eiropas Savienībā vai kaut kur tālāk. Materiālu, izejvielu un gatavās produkcijas kustība notiek rietumu virzienā. Sadarbība ar austrumu pusi ir neliela, nebūtiska un viegli aizvietojama.
Ostai ir pietiekoši liela sadarbība ar Austrumu valstīm, bet tā kā mēs pēdējos gadus strādājam ar vietējām kravām, vairāk nekā puse ir vietējās kravas, kurināmais, prāmju attīstība utt. Šī tendence tikai palielinās," skaidro Hmieļevskis.
LSEZ SIA “Liepaja Bulk Terminal LTD” ir specializēts lauksaimniecības beramkravu pārkraušanas uzņēmums, kas pārkrauj 30% ostas kopējā kravu apgrozījuma. Tranzīta kravām ir nozīme austrumu virzienā. Par skaitļiem un prognozēm, kā notikumi Ukrainā ietekmēs uzņēmumu, tā valdes loceklis Juris Matvejevs atsakās runāt, tajā pašā laikā pauž savas pārdomas.
„Mēs neko neviens nevaram tagad saprast, paziņot kādu plānu, kā mēs rīkosimies, kā mūs ietekmēs, vai neietekmēs.
Tagad vienīgais, kas katram cilvēkam ir jādara – jāstumj emocijas malā un jādomā, kas ir jādara šodien. Tā mēs te visi prātā juksim, ja te kaut ko vāvuļosim un paniku celsim. Skaidrs, ka situācija ir drūma.
Ja mēs dzīvosim uz emocijām, mums nebūs ne veselības, nekā, mēs te visi prātā sajuksim,” spriež Matvejevs.
Uzņēmējs pats piedzīvojis dažādus laikus, un šķiet, ka brīdī, kad viss ir labi, nākas saskarties ar pretējo.
„Es pats personīgi esmu piedzīvojis dažādus laikus, gan Padomju Savienību, gan deviņdesmitos gadus un tirgū bezmaz vai stāvēju, lai varētu nopelnīt un izdzīvot. Tagad dzīve iegājusi kaut kādās normālās un saproti, kas būs rīt un parīt, un – še tev! Nekas labs jau nebūs gan cenu ziņā, gan tas ietekmēs visu ekonomiku,” uzskata Matvejevs.
Liepājnieks, starptautiskās pārdošanas konsultants Ģirts Kronbergs, kurš strādā arī ar ukraiņu uzņēmējiem, emocionāli uztver notiekošo, ir daudz pazīstamu cilvēku gan Baltkrievijā, gan Ukrainā, taču to, kas būs rīt, nezina neviens.
„Mēs vienmēr esam bijuši labs un interesants sadarbības partneris austrumu reģioniem un arī Rietumiem. Liepāja ir radījusi labus apstākļus vietējām kravu plūsmām, bet arī tās ir saistītas ar globālajiem tirgiem. Uzņēmēji balso ar naudu, nogaida, lai saprastu. Protams, ir uzņēmēji, kuri labi nopelna uz riska zonām, bet tad var būt tā – cik nopelna, tik arī zaudē. Šobrīd, kad ir kara apstākļi un [tuvu] pats epicentrs, varam tikai lūgt Dievu, lai tas viss murgs beidzas, jo nezinām, kas vienam galvā ir saskrējis sastrēgumā... Šobrīd drīzāk uzkrāj resursus, finanses, bet mēs nezinām, kas būs rīt no rīta,” skaidro Kronbergs.
Zināms, ka Liepājā situācija mainījusies arī saistībā ar zivju pārstrādes nozari, lielāko Liepājas uzņēmumu pārpirka Lietuvas investori, – līdz šim tas bija ar Krieviju saistīts uzņēmums. Liepājā ir liels Skandināvijas uzņēmumu īpatsvars. Liepājā līdz minimumam samazināta arī gāzes izmantošana siltumapgādei, pārsvarā kurina ar šķeldu.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
