Savukārt, ja kāds ražošanas uzņēmums pārtrauc darbību, tad darba spējīgie cilvēki gandrīz uzreiz atrod darbu citos uzņēmumos, jo trūkst tieši kvalificēta darbaspēka rūpniecībā. Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane uzsver, ka bezdarbnieku skaits Liepājā pēdējo gadu laikā ir nemainīgs, tie ir vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku. Liepājas filiālē šobrīd reģistrēti 3568 bezdarbnieki.
„Paskatoties 2017. gada decembri, tad ir par 136 bezdarbniekiem mazāk. Visu 2018. gadu bezdarbnieku skaits svārstījās no 3300 līdz 3500. Domāju, ka tas skaitlis apmēram tāds arī saglabāsies, nevaram gaidīt samazinājumu, kaut arī mums ir darbavietu pieaugums. No trīs tūkstošiem 900 ir ilgstošie. Arī tur ir dažādi iemesli, kāpēc viņi ir ilgstoši, turklāt nav visi ļaunprātīgi nestrādātāji,” saka Baumane.
Bezdarbnieku skaits saruks lēni, jo ar esošajiem būs jāstrādā ilgāk, izmantojot arī citas metodes, spriež filiāles vadītāja. Liepājā pērn reģistrējušie arī strādājošie no grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, piemēram, no Tosmares kuģubūvētavas, joprojām pakāpeniski reģistrējas arī cilvēki no „KVV Liepājas metalurgs”. Parādījusies vēl kāda tendence - no viena ražošanas uzņēmuma darba spējīgie nonāk citos, uzsver Baumane.
„Tika slēgts viens neliels uzņēmums Grobiņā „Dynaudio Latvia”, kas ražoja tumbas. Tiklīdz bija informācija, ka šo uzņēmumu slēgs, uzradās vairāki citu uzņēmumu personāla darbinieki, kuri devās uz šo uzņēmumu, kas strādāja pēdējo mēnesi un tikās ar cilvēkiem. Daļa sāka strādāt jau rudenī, citi uzsāks darbu šogad, piemēram, dāņu uzņēmumos, zinu, ka „AE Partner” gaida šos jauno darbiniekus,” norāda Baumane.
Liepājā ir atšķirīga situācija no Latvijas kopumā: ja Latvijā vajadzīgi palīgstrādnieki un veikalu pārdevēji, tad Liepājā līderpozīcijās ir kravas automobiļu vadītāji, kas saistīts ar pilsētas specifiku – ostu un kravu pārvadājumiem. Zināms, ka darbs šeit tiek piedāvāts arī cilvēkiem no citām valstīm. Tikmēr pilsētā turpina pieaugt darbavietu skaits, aktīvi darbību paplašina Skandināvijas uzņēmumi, aicinot arī atgriezties aizbraucējus no Latvijas. Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis norāda, ka interesi par Liepāju izrāda arī citi Latvijas uzņēmumi.
„Pagājušā gada nogalē man bija tikšanās ar vienu Madonas puses uzņēmumu, arī ar vienu Mārupes uzņēmēju. Tie ir labi stāsti, kas šogad vai nākamgad varētu īstenoties. Motivācijas ir dažādas, mums ir pilna infrastruktūra - osta, prāmju kustība, lidosta, savienojums ar Klaipēdu, Ventspili,” saka Vilnītis.
Uzņēmējus interesē arī Liepājas pilsētvides piedāvājums - jūra, kultūra un citas. Uzņēmējiem kā iespēju vieta tiek minēta „KVV Liepājas metalurgs” teritorija un tur attīstītā infrastruktūra. Šobrīd tiek runāts pat par iespēju atjaunot ražošanu.
„Šī sistēma ir tik unikāla, ka atrast investoru nav problēma. Mēs saprotam, ka tas ir sarežģīti no valsts viedokļa, jo valstij ir citas problēmas nekā Liepājai. Liepājai ir vajadzīgs investors, kurš varētu šeit ražot produktu ar augstu pievienot vērtību un spētu samaksāt labas algas. Valstij ir cita problēma, jo valsts par katru cenu vēlas atgūt atpakaļ to naudu, ko ar savu galvojumu ir iztērējusi. Saduras divas intereses. Vienu brīdi pirms Saeimas vēlēšanām bija cerība, ka valsts un pašvaldības intereses sakrīt, taču joprojām neesam nonākuši pie kompromisa. Tas, ko varu pateikt, ka interese par šo vietu un tur veikt biznesu, ir ļoti liela,” pauž Vilnītis.
Kā vienu no izaicinājumiem un riskiem nākotnē Jānis Vilnītis min nelegālo nodarbinātību, kam jāpievērš lielāka uzmanība, minot, piemēram, tekstila nozari, kā arī kvalificēta darbaspēka trūkums, kas var mazināt investoru interesi. Liepājā, salīdzinot ar 2017. gada septembri, darbavietu skaits pieaudzis par 882 vietām. Liepājā pirmajā pusgadā reģistrēti 148 jauni uzņēmumi. Lielākais darbavietu pieaugums bijis būvniecības nozarē, naktsmītņu un ēdināšanas pakalpojumu nozarē un citās.
