Tūrisma izaugsmei Liepājā un reģionā sekojam vairāku gadu garumā, pastāstīja Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroja vadītāja Inta Šoriņa. Jau atkal pilsētā ir vērojams pieaugums par 6,14%, bet divu gados tie jau 16, 8%. Ievērojami pieaudzis arī nakšņojošo ārzemju tūristu skaits.
„Divu gadu periodā tie ir gandrīz 37 - 40%. Mēs secinām, ka Liepājas un reģiona popularitāte turpina pieaugt. Ir interesanti sekot līdz šiem datiem, cik ilgi vēl augs. Vēl nāk interese par viesnīcu biznesu, attīstās apartamenti, apkārtnē viesu nami. Kapacitātes maksimums vēl nav sasniegts,” stāstīja Šoriņa.
Liepāju visvairāk apmeklē lietuvieši, tad seko vācieši, kuru skaists tūrisma birojā pieaudzis par 40%, stāstīja Šoriņa.
„Milzīgs vāciešu pieaugums. Te ir par 1500 naktsmītnēs. Esam tikuši klāt daudzmiljonu Vācijas tirgum, kas virzās uz šo pusi. Tur dažādi var būt apstākļi - gan tas, ka pie Vidusjūras paliek par biezu cilvēku ziņā, ir karstums, tātad laika apstākļi. Krievijas tirgus ir atdzīvojies, parādās Kaļiņingradas apgabala numurzīmes uz mašīnām, brauc no Pēterburgas, Maskavas un tā tālāk. Iedzīvotāji brauc, tie ir pāri 30 līdz 40+, kuri brauc atpūsties, tad seko Igaunija, Somija un tā tālāk,” stāstīja Šoriņa.
Raugoties nākotnē un arī tagad, Liepājai kā pilsētai, ir svarīgi, kas notiek reģionā, uzsvēra tūrisma nozares vadītāja.
Izaugsmi tūrismā ārpus Liepājas apstiprina eksperts no Grobiņas Raimonds Reinis, kurš piedalījies arī Lejaskurzemes tūrisma foruma organizēšanā, kas šajā nedēļā aizritēja Nīcas novadā, pulcējot lielu skaitu tūrisma uzņēmēju.
„Pieaugums ir ap 15% gan objektu apmeklējumā, gan naktsmītnēs. Priecē, ka galvenokārt tas ir vietējais - Latvijas ceļotājs, taču pieaug arī ārzemju tūristu skaits. Lejaskurzemē tūrisms ir ar milzīgu potenciālu. Ir vēl kur augt,” stāstīja Reinis.
Arvien vairāk tūristus interesē iesaistīšanās dažādos procesos un uzmanību piesaista līdz šim nebijuši piedāvājumi, sprieda Reinis.
„Jau pagājušā gadā straujus apgriezienus ieguva nakts gids. It kā jau ierasta pastaiga ar gidu, bet jaunais produkts – iešana ar gidu pastaigā pustumsā, tas uzreiz raisīja lielu interesi. Var radīt stāstu pilnīgi no jauna, mainot tikai laiku,” uzsvēra Reinis.
Lejaskurzemes reģiona tūrisma attīstība notiek pateicoties vairākiem faktoriem, esošie tūrisma uzņēmēji paplašina savu darbību, Latvijā atgriežas aizbraukušie un vēlas kaut ko darīt, ir pieejams ES līdzfinansējums un dažādas projekti. Tā savu darbību iecerējusi paplašināt Grobiņas novadā labi zināmā "LavanderVilla" un tās saimniece Zane Gusta, tagad lavandu dārzs būšot arī pie jūras.
„Ir jauna iecere. Mums ir ierobežotas iespējas pašreizējā vietā attīstīties, nebija iespējas iegādāties zemi, tāpēc esam iegādājušies jaunu īpašumu pie jūras, kas bija sapnis jau sen. Attīstīsim savu koncepciju arī tur. Tie, kuri pārdeva, teica, ka neko nevarēs izaudzēt, bet lavandai tāda augsne ļoti patīk. Tur arī vecs zvejnieku šķūnis, ko var izveidot par ballīšu vietu,” pastāstīja Gusta.
Cilvēki arvien vairāk novērtē iespējas būt dabas tuvumā, par to stāsta arī svara korekcijas viesnīcas „Vitalitātes akadēmija” direktore Maija Atvara no Aizputes novada. Apmeklētājs nav klasisks tūrists, bet ir pilnīgi skaidrs, ko vēl cilvēki meklē Latvijā.
„Viņi visi priecājas par dabu. Kompleksam ir 200 hektāru zeme. Priecājas par sēnēm, stārķiem, puķēm. Daudzi atceras savu bērnību laukos, bet tagad, piemēram, dzīvo Maskavā, ir noilgojušies,” stāstīja Atvara.
Lauku tūrisma uzņēmēji novērojuši, ka arvien biežāk tūristi sākuši ceļot mazās grupiņās, ar ģimenēm vai draugu pulkā. Tā ir tūristu niša, kas izvēlas mieru un klusumu dabas tuvumā.
