Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Vai reģioni var atļauties lielas sporta un kultūras būves?

Liepājā diskutē – vai reģioni var atļauties lielas sporta un kultūras būves

Lai gan Liepājā pēdējo gadu laikā ir ieguldīti miljoniem eiro infrastruktūras projektu būvniecībā, pašvaldībai par to uzturēšanu ir jāmaksā pašiem. Tāpēc konferencē, kurā piedalījās valdības vadītājs, pašvaldības amatpersonas un uzņēmēji, aktualizēts jautājums, vai pašvaldības var atļauties milzīgu kultūras un sporta celtņu būvniecību un uzturēšanu.

Liepājā gadu gaitā apgūti vairāki desmiti miljonu eiro Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu. Interesanti, ka iepriekšējā fondu periodā no 2012. līdz 2015. gadam Rīgā uz katriem 1000 iedzīvotājiem apgūts 1,1 miljons eiro, savukārt Liepājā tie bija 2,2 miljoni eiro. Lielākoties līdzekļi izlietoti sporta būvju, auto un veloceļu būvniecībai un arī citai infrastruktūrai.

Zīmīgi, ka konference ''Liepāja. Nākotne. Tagadne'' norisinājās vienā no pēdējo gadu vērienīgākajiem uzceltajiem kultūras objektiem – koncertzālē ''Lielais dzintars''. Tā uzbūvēta 2015.gadā par 40 miljoniem eiro. Taču, kā liecina ''Lielā dzintara'' 2016.gada pārskats, valsts un pašvaldība koncertzāles uzturēšanai dotējusi vairāk nekā 800 000 eiro.

Tāpat tuvāko gadu laikā par kopumā gandrīz 16 miljoniem eiro plānots būvēt slēgto futbola un tenisa halles, kā arī šogad tika atklāta par 7 miljoniem tapusī vieglatlētikas manēža.

“Mums Liepājā ir gandrīz 30 tūkstoši darbavietu, precīzāk, 28 tūkstoši. Tad tur ir ģimenes un bērni, kuriem ir jādod iespēja sportot, ir jādod iespējas mācīties modernā mūzikas skolā, mākslas skolā nodarboties ar prasmju uzlabošanu un ir jādod lielā skatuve.

Ir jābūt pilnam džentlmeņu komplektam,” sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Zaļo un zemnieku savienība).

Arī ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) piekrita pilsētas mēra teiktajam, norādot – kultūras būves un arī infrastruktūra, kas paredzēta labākam ostas vai rūpniecības darbam, ir savstarpēji saistītas lietas. “Uzņēmumus netaisa tur, kur nav apkārt cilvēkiem kultūras būves. Cilvēkiem ir brīvais laiks, cilvēkiem ir vajadzīga visa infrastruktūra. Tā jau ir tā pievilcība. Nav jau konveijers, kur pa nakti nogulēs būdiņā un pa dienu strādās. Tā ir tā kopējā vide, kas jāprot sabalansēt,” pauda Kučinskis.

Ja skatās uz kopējo reģionu attīstību, vairāki pētījumi ir parādījuši, ka to izaugsme ir atkarīga ne tik daudz no infrastruktūras kvalitātes, bet gan demogrāfiskās situācijas. Ņemot vērā, ka Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās par vidēji 74 cilvēkiem dienā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis uzskata, ka vispirms pašvaldībām un valstij būtu jāiegulda nauda uzņēmumu attīstībā, lai cilvēki saņemtu atbilstošu atalgojumu un nebrauktu prom. Un tikai tad var domāt par finanšu iepludināšanu izklaidē.

“Šī mijiedarbība starp infrastruktūru un uzņēmēja investīcijām rada šīs darbavietas. Attiecīgi cilvēki iet strādāt, pelna naudu, uzņēmēji maksā nodokļus, un tad var būvēt šos celiņus un parkus. Bet tajā scenārijā šie cilvēki pa turieni staigās.

Mēs esam pārāk aizrāvušies ar to sakopšanas daļu un nedomājam par saimniekošanas daļu,” norādīja Rostovskis.

Kopumā statistikas dati liecina, ka pērn no Latvijas uz dzīvi citās valstīs devušies vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2015. gadā. Lielākā daļa emigrantu bija darbspējas vecumā no 20 līdz 39 gadiem.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti