No 2300 aktīviem uzņēmumiem Liepājā dīkstāves atbalstu šobrīd saņem 85, to Latvijas Radio apstiprināja Arnis Vītols. Situācijas ir ļoti atšķirīgas - tekstila nozarē tā ir sarežģītāka, bet citi ražošanas uzņēmumi, kaut arī vērojamas problēmas ar izejvielu piegādēm un pārdošanas apjoma kritums, turpina strādāt, stāstīja Arnis Vītols. Jautājumi, kādus ikdienā uzdod uzņēmēji ir dažādi.
„Zvana, prasa arī par reizēm ikdienišķām lietām, kā risināt jautājumus. Piemēram, kā nogādāt darbiniekus ārpus Latvijas, jāuzstāda iekārtas Lietuvā, uzstādīšana trīs stundas, bet kā nogādāt darbiniekus uz Lietuvu. Vai Lietuva laidīs iekšā utt.? Sazinoties ar Lietuvas robežsargiem, izņēmumu gadījumi tiek pieļauti,” stāstīja Vītols.
Visgrūtāk klājas tūrisma un izklaides nozarē strādājošajiem, sprieda Arnis Vītols, arī vairāki restorānu vadītāji zvana un jautā, ko darīt.
„Ir problēmas restorāniem, ēdinātājiem – kas iet dīkstāvē, kas slēdzas ciet. Darbiniekiem viņi saņem dīkstāves pabalstu, bet ir dažādas fiksētās izmaksas – nekustamā īpašuma noma, kas veido lielu sadaļu izdevumos. Cilvēki zvana, prasa, kā to varētu risināt, - pagaidām mums nav tāda instrumenta, kā mēs varētu līdzēt. Tur ir divu komersantu līguma attiecības, mēs tur nevaram iejaukties,” stāstīja Vītols.
Pašlaik vēl notiek diskusijas un tiek meklēti iespējamie risinājumi, kā pašvaldība var palīdzēt krīzes skartajām nozarēm. Tajā pašā laikā ir mehānismi, kas jau izmantoti iepriekš, tāpēc arī šogad līdzekļi, iespējams, tiks novirzīti šādiem mērķiem, klāstīja Ekonomikas nodaļas vadītājs.
„Skaidrs ir viens, ka tām nozarēm, kas saistītas ar tūrismu, būs nepieciešams atbalsts.
Iespējams, mazo un vidējo komersantu konkurss tiks novirzīts šādiem pasākumiem, lai atdzīvinātu tūrisma nozari un tā spētu atkal iet iekšā ar jaunu jaudu,” stāstīja Vītols.
Paralēli Liepājas pilsētas domei arī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde uzklausa uzņēmējus šajā laikā, lai rastu kādus risinājumus. Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks Uldis Hmieļevskis skaidroja, ka priekšlikumi Ekonomikas ministrijai jau iesniegti par nepieciešamību elastīgāk raudzīties uz atbalsta iespējām un pievērst uzmanību augsti kvalificētu darbinieku noturēšanai.
„Esam aicinājuši paaugstināt kompensējamās algas apmēru, ir svarīgi saglabāt augsti kvalificētus darbiniekus – dažāda līmeņa vadītājus un inženierus. Lai viņi nebūtu motivēti aiziet uz vairākiem mēnešiem izmantot bezdarbnieku pabalstu, bet lai uzņēmums viņus saglabātu. Tāda bija arī prakse 2008. gadā lielajās Rietumeiropas valstīs. Tas ļāva šīm valstīm strauji atsākt ekonomisko darbību. Mēs gribam, lai arī Latvijā tiktu ņemta vērā citu valstu pieredze,” stāstīja Uldis Hmieļevskis.
Pagaidām daudzi Liepājas SEZ uzņēmumi vēl turpina strādāt, jo jāizpilda iepriekš veiktie pasūtījumi, taču tas, kāda būs reālā situācija, vairāk būs saprotams maija vidū.
„Mums ir jāskatās, kas notiks ar pasūtījumu apjomiem. Ja Eiropā ekonomika attīstīties ātri, tad arī mēs tik ļoti to neizjutīsim.
Mēs esam matemātikas stundā, kur ir vienādojums ar ļoti daudziem nezināmajiem,” sacīja Hmieļevskis.
Tajā pašā laikā Liepājā šobrīd jau tiekot domāts par pilsētas mārketinga aktivitātēm, kas tiek saistītas tieši ar Latvijas vietējo tūristu plūsmu, jo, visticamāk, starptautiskie lidojumi un tūrisma nozare tik ātri ierastajā ritmā neatgriezīsies.
KONTEKSTS:
Covid-19 izplatības ierobežošanai izsludināta ārkārtēja situācija un noteikti vairāki ierobežojumi, kas smagi ietekmēja daudzu uzņēmumu darbību. Daudzi uzņēmumi arī cietuši tāpēc, ka zaudēja klientus vai piegādātājus citās valstīs, kur arī noteikti ierobežojumi Covid-19 dēļ. Saņemti paziņojumi par kolektīvo atlaišanu, un bezdarba vilni gaida aprīļa otrajā pusē. Ārkārtēja situācija pašlaik noteikta līdz 12. maijam.
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.
