Ārpus Rīgas

Daugavpilī top mūsdienīgi un droši bērnu rotaļu laukumi

Ārpus Rīgas

Augustā seniori iekārtosies jaunajā pansionātā pie Kuldīgas slimnīcas

Lielveikali neatsaucas Dūklava aicinājumam par īpašiem plauktiem Latvijas pienam

Lielveikali neatsaucas Dūklava aicinājumam par īpašiem plauktiem Latvijas pienam

Tā kā Latvijā aizvien vērojama būtiska saražotā piena pārprodukcija, savukārt iepirkuma cenu kāpums tuvākajā laikā netiek prognozēts, Zemkopības ministrija (ZM) sākusi meklēt iespējas, lai pircēji vairāk izvēlētos vietējo pienu. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība) aicinājis lielveikalu ķēdes kļūt lojālākām pret Latvijā ražoto pārtiku. Tomēr tirgotājos tādam aicinājumam atsaucība nav dzirdama. 

Tikmēr lopkopji norāda – piena nozarē trūkst valstiska redzējuma, savukārt līdzšinējās vietējo produktu atpazīstamības akcijas bijušas neefektīvas.

Līdz ar Krievijas embargo izsludināšanu nu jau gandrīz divus gadus turpinās krīze piena nozarē, ko vēl vairāk ietekmē noieta trūkums citās ārvalstīs. Latvijā tiek izslaukts divreiz vairāk piena, nekā spēj patērēt vietējais tirgus. Tādēļ, piemēram, uz Lietuvu katru dienu tiek izvests 650 tonnu svaigpiena, skaidro zemkopības ministrs Dūklavs. Daļa piena lopkopju pat negatavojas ziemai.

"Atsevišķas saimniecības, un to nav maz, vienkārši negatavojas nākošajam periodam, negatavojas ziemai. Netiek gatavota barība. Un tas nozīmē, ka šie lopiņi tiks vai nu pārdoti, vai izmantoti pārtikā," skaidroja ministrs.

Krīze esot tik samilzusi, ka ministrijai nākoties lūgties pārstrādātājus, lai viņi neatteiktos no zemniekiem pienu pieņemt, tā apgalvo Dūklavs.

"Lai viņi noteikti neatsaka pieņemt pienu. Jo, kā jūs saprotiet, to pienu nav kur likt. Tas ir izslaukts, pretējā gadījumā tas ir jāizbaro vai jāliek biogāzē. Šobrīd mēs runājam ar tīkliem. Ir visu laiku tā nesapratne. Piena cena bija 38 [eiro centi par litru], tagad ir 20, bet veikalā piena paka kā maksāja 65 centi, tā maksā. Ir veikalu tīkli, kas mums paskaidro, ka viņiem ir tikai 1% piena produktu, kas nav Latvijā ražoti. Kad mēs aizejam uz veikalu, mēs, protams, redzam tur citu ainu," noteica ministrs.

Tāpēc ZM aicinājusi lielās pārtikas veikalu ķēdes palielināt Latvijā ražotās piena produkcijas pārdošanas apjomus vietējā tirgū.

Tiekoties ar veikalu vadītājiem, Dūklavs ierosinājis ierīkot lielveikalos īpašus plauktus, kuros būtu tikai Latvijā ražotie piena produkti.

Lai gan nozares ministrija apgalvo, ka lielveikalu tīkli pauduši gatavību popularizēt tieši Latvijā ražoto piena produkciju, sarunā ar Latvijas Radio tirgotāji ir atturīgāki."Rimi Latvia" pārstāve Inga Bite uzteic pirms pāris gadiem sākto akciju ar vietējo preču cenu zīmju izcelšanu. Tas vismaz uz brīdi par 30% audzējis pircēju interesi. Iekārtot īpašus plauktus Latvijas pienam «Rimi» vēl nav gatavs.

"Mēs varam vērtēt šādu iespēju, pirmām kārtām, tieši no pircēju ērtības viedokļa, uzdodot viņiem gan jautājumus, gan, piemēram, tās var būt fokusa grupas, gan arī atsevišķi pētījumi, lai mēs tiešām skatītos uz pircēja ērtības viedokli. (..) Pagaidām tuvākajos plānos tā nav. Mēs noteikti šo ideju vērtēsim," teica Bite.

Arī "Maxima Latvija" pārstāvis Ivars Svilāns atzīst, ka plauktu pārkārtošana Latvijas produktu izcelšanai netiek plānota.

"Šobrīd tādas vienošanās nav, bet mēs skatāmies citus veidus, jo tomēr tā pircēja izvēle ir daudz sarežģītāks process. Pat ja vietējais pircējs palielinātu savu patēriņu divas reizes, kas nav īsti reāli, arī tad šī piena pārprodukcijas problēma diemžēl visā Eiropā netiktu atrisināta," teica Svilāns.

Lielveikalu tīkli pret vietējiem ražotājiem nekādu draudzību neizrāda, saka piena lopkopju pārstāve biedrības "Zemnieku saeima" valdes locekle Ieva Alpa-Eizenberga. Tādēļ konkurence ar kaimiņvalstu piena ražotājiem arvien būs skarba, jo pircēji izvēlas lētāko preci.

"Pircējs Latvijā joprojām skatās uz lētāko produktu, uz augstāko plauktā uzlikto produktu, nevis tur apakšā. Jo varbūt Latvijas ražotājs nespēj samaksāt to plaukta cenu tik lielu, kā lielais Lietuvas piena pārstrādes uzņēmums. Un visas šīs dažādās bonusu, piemaksu programmas, kas ir lielveikalos, tās netiks atceltas. Īpašs plaukts - nezinu, vai tas īpaši ko risinātu, bet tas, protams, ir labi," teica Alpa-Eizenberga.

Piena ražotāju pārstāve norāda, ka vietējo ražotāju atbalstam spēki būtu jāapkopo vairākām ministrijām, jo Zemkopības ministrija viena galā netiek. Līdz šim īsti attaisnojusies neesot arī Zemkopības ministrijas īstenotā vietējo produktu zīmolvedība.

"Vairāk būtu jāpiedomā pie tā, kādus zīmolus mēs izmantojam. Kaut vai tā pati "Zaļā karotīte" - tai būtu jābūt redzamākai, ne tik saplūstošai ar produktu, un vairāk pozicionētu to, ka tas tiešām ir Latvijas produkts," sprieda Alpa-Eizenberga.

Tikmēr ZM uzsver, ka arī pašiem piena ražotājiem jāuzlabo dialogs ar tirgotājiem par cenām un pārdošanas apjomiem, bet pārstrādātājiem un veikaliem vairāk jāizglīto sabiedrība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti