Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels ir pārliecināts, ka šādi būs iespējams radīt nepieciešamās investīcijas ekonomikā koronavīrusa krīzes seku pārvarēšanai.
"Šim fondam ir jābūt pietiekami lielam, kā arī mērķētam uz visvairāk skartajiem ekonomikas sektoriem un Eiropas reģioniem.
Tam ir jābūt veltītam šīs nebijušās krīzes seku pārvarēšanai. Tādēļ mēs esam uzdevuši Eiropas Komisijai veikt analīzi un steidzami nākt klajā ar priekšlikumu, kas būtu atbilstošs šī izaicinājuma lielumam," sacīja Mišels.
Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka lielākā daļa naudas nonāks Eiropas dienvidos, jo Itālija un Spānija ir nopietni cietušas no šīs pandēmijas.
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja, ka jau tagad var redzēt būtiskas atšķirības starp atbalstu, ko valdības dažādos Eiropas nostūros var sniegt saviem iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tādēļ esot nepieciešams līdzsvarot šīs atšķirības.
"Kaut arī pandēmija nepazīst robežas un nešķiro pēc nacionalitātes, dažas valstis pilnīgi noteikti ir cietušas vairāk nekā citas. Ja mēs nerīkosimies ātri un kopīgi, atgūšanās nenotiks vienlīdzīgi un plaisas starp dalībvalstīm tikai pieaugs," teica EK vadītāja.
Fon der Leiena arī sacīja, ka ekonomikas atgūšanās fonds būs cieši saistīts ar nākamo septiņu gadu budžetu. Daļa no fonda līdzekļiem būs pieejama kā aizdevumi, bet daļa kā tradicionālie granti, kuri nav jāatmaksā.
"Nākamajam septiņu gadu budžetam ir jāpielāgojas apstākļiem pēc koronavīrusa krīzes.
Mums ir jāpalielina budžeta jauda, lai būtu iespējams radīt nepieciešamās investīcijas visā Eiropas Savienībā," piebilda EK vadītāja.
Detaļas pagaidām vēl ir neskaidras. Ir paredzams, ka EK nāks klajā ar savu priekšlikumu 6. maijā. Tiks prezentēts gan atjaunotais daudzgadu budžeta projekts, gan arī ekonomikas atgūšanās fonds.
Ir noprotams, ka Baltijas valstīm ir būtiski pamatbudžetā saglabāt to naudas daļu, kas tika apspriesta pirms krīzes, kā arī mēģināt iegūt pēc iespējas vairāk līdzekļu no topošā atgūšanās fonda. Šo naudu varētu izmantot, piemēram, veselības sistēmas stiprināšanai.
Lielākie strīdi būs gaidāmi, kad būs jāpieņem lēmumi, kādā veidā fonda naudu sadalīt.
Un galvenā pretruna te ir, vai fondam vajadzētu izsniegt dotācijas jeb grantus, vai mūžīgos aizdevumus ar ļoti garu atdošanas termiņu, vai vienkārši aizdevumus.
Un te starp Dienvideiropas un Ziemeļeiropas valstīm ir ļoti atšķirīgs redzējums.
“Pirmajos gados ieguldījumiem vajadzētu būt lielākiem, un, protams, ir jāatrod pareizais līdzsvars starp dotācijām un aizdevumiem. Visi šis, lai aizsargātu mūsu vienotā tirgus un mūsu savienības integritāti, un, ja mēs to darīsim labi un gūsim panākumus, tad ieguldījumi būs bijuši katra centa vērtībā, ko mēs par tiem maksājam tagad,” pauda Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena.
No kurienes fonda nauda nāks? Komisija piedāvā pacelt pašu resursu griestus no 1,2% uz 2% no dalībvalstu nacionālā kopienākuma. Reālais budžets, protams, būtu mazāks. Bet šo starpību EK varētu izmantot kā garantiju, lai lēti priekš visas Eiropas aizņemtos naudu starptautiskajos tirgos.
