Eiropas Komisijas piedāvātajās ES naudas sadales iecerēs redzams, ka Latvijas intereses nav saklausītas, bet tas ir vairāk Eiropas dienvidu valstu lobēts piedāvājums, sacīja Valainis. Viņš norādīja, ka par to liecina elementi jauniešu bezdarba mazināšanai, sociālie pabalsti.
Viņaprāt, Latvijai jāmaina pieeja sarunās par ES budžetu: “Šis rezultāts parāda to, ka līdz šim sarunas bijušas ļoti slikti vērtējamas. (..) Dienvidu valstis ir perfekti nolobējušas savas intereses, un mums jādomā, kādā veidā agresīvāk iestāties par savām interesēm.”
Piemēram, būtu jāizvērtē iespēja, ka valdības vadītājs var bloķēt visu piedāvājumu kopumā, norādīja Valainis.
Arī Ārlietu ministrija nepiekrīt EK piedāvājumam par 13% Latvijai samazināt kohēzijas finansējumu. Līdz šim kohēzijas finansējuma noteikšanā lielāka nozīme bija valsts iekšzemes kopproduktam, savukārt pašlaik lielāka nozīme piešķirta bezdarba, tostarp jauniešu bezdarba līmenim. Taču Latvijā bezdarba līmenis ir samērā zems, kam par iemeslu ir arī cilvēku aizbraukšana. Tāpēc Latvija vēlas, lai tiktu ņemta vērā arī depopulācija, un ministrija sola par to cīnīties, skaidroja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševiča (“Vienotība”).
Vienlaikus viņa atzina, ka pilnībā saglabāt līdzšinējo ES finansējumu nav iespējams Lielbritānijas plānotās izstāšanās dēļ. Un, tā kā nākotnē aizvien vairāk finansējuma būs pieejams jaunās ekonomikas un inovācijas virzieniem, tāpēc esot jāstrādā pie tā, lai Latvijas zinātnieki un pētniecības institūti spētu piesaistīt vairāk naudas, kas būs paredzēta nevis noteiktai valstij, bet mērķiem.
KONTEKSTS:
Maijā Eiropas Komisija nākusi klajā ar piedāvājumu bloka nākamajam daudzgadu budžetam. Saskaņā ar ieceri kohēzijas fondu izmaksas varētu samazināt par nepilniem 10%. Lietuvu un Igauniju varētu skart vēl lielāks samazinājums – aptuveni 24%, bet Latviju - 13%.
Piedāvājums lauksaimniecības tiešmaksājumos paredz palielinājumu tikai piecām valstīm, tostarp Latvijai tas varētu būt pakāpenisks – par aptuveni vienu eiro gadā.
Tikmēr pētniecībai un inovācijām EK rosina novirzīt 100 miljardus eiro.
Tāpat iecerēts, ka vairāk līdzekļu varētu atvēlēt migrācijas lietām un robežu stiprināšanai, kā arī ES ārlietām.
