Divu litru pudelēs pildītā lētā alus cienītāji, iespējams, savu iemīļoto dziru varēs baudīt vēl divus gadus. Zaļo un zemnieku savienības deputāts Ingmārs Līdaka rosinājis tā saukto „bamšļu” tirgošanas aizliegumu pārcelt no nākamā gada 1.septembra uz 2018.gada 1.septembri.
Līdaka atzīst, ka tā neesot viņa paša ideja. Uz šādu soli deputātu mudinājuši alus ražotāji.
“To es neesmu arī Tautsaimniecības komisijas sēdēs slēpis, ka esmu gatavs reizēm iesniegt priekšlikumus, kuri nav mani priekšlikumi. Galvenais, lai viņi būtu skaidri redzami šinī tabulā, ar kuru deputāti strādā. Tā ir vienkāršāk strādāt, nekā lasīt pa galdu veselu kaudzi ar vēstulēm, kur katra puse ir uzrakstījusi garu lirisku apcerējumu par to, ko viņi var un ko viņi nevar,” stāsta Līdaka.
Galvenais alus ražotāju arguments, kādēļ ar divu litru pudeļu aizliegšanu nevajadzētu steigties, ir lielās investīcijas, ko uzņēmējiem nāksies ieguldīt, lai pārkārtotu ražošanu.
“Tas nozīmē, ka ražotājiem ir jāveic izmaiņas tehnoloģijās, ir jāmaina pildīšanas līnijas.
Pirmkārt, ne visas pildīšanas līnijas ir iespējams izmainīt. Otrkārt, šī izmaiņu veikšana var būt saistīta ar lielām izmaksām,” norāda Latvijas Alus darītāju savienības pārstāvis Pēteris Liniņš.
Viņš norāda ka parasti nozarei ir vajadzīgs vismaz gads, lai pielāgotos jauniem noteikumiem: “Likumprojektu izskatīšana mēdz ieilgt. Lai gan sākotnēji ir labi domāts un noteikts šis gads, kamēr likumprojekts ir apstiprināts un ir nonākts līdz apstiprināšanai, reizēm ir palikuši vien pāris mēneši. Mēs šobrīd gala rezultātu īsti prognozēt nevaram un joprojām ceram, ka šie ierobežojumi nebūs tik radikāli, kādi viņi ir atspoguļoti šobrīd.”
Citi priekšlikumi gan tilpuma ierobežojumus vēlas padarīt vēl stingrākus. Pirmajā lasījumā pieņemtajā likuma variantā dzērienus, kuros absolūtā spirta daudzums nepārsniedz 7,5%, atļauts pildīt litra pudelēs, taču, ja dzēriens stiprāks, tikai puslitra pudelēs. Veselības ministrija šajā punktā rosinājusi dzēriena „stipruma” robežu samazināt līdz 5,5%. Līdzīgu priekšlikumu iesniedzis arī Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks.
Galvenais likuma mērķis ir samazināt alkohola patēriņu.
Veselības ministrija norāda, ka Latvijā iedzīvotāji ar katru gadu dzer mazliet vairāk. 2010. gadā uz katru iedzīvotāju vecuma grupā no 15 gadiem alkohola patēriņš bija 9,8 litri absolūtā alkohola, taču 2015.gadā – jau 10,8 litri, no kuriem gandrīz puse ir tieši alus.
Deputāts Ingmārs Līdaka uzsver, ka par alus un citu raudzēto dzērienu tirgošanas aizliegšanu lielajos iepakojumos vēl gaidāmas vairākas diskusijas, lai likums būtu kvalitatīvs un to nevarētu viegli apiet. “Raugiet, ir tā situācija, ka, piemēram, Lietuvā, aizliedzot šo stipro alu lielajā iepakojumā, tūlīt parādās lielajā iepakojumā stiprinātie vīni. Rezultāts netiek sasniegts. Tāpat Krievijā ražo jau pusotru un divu litru skārda iepakojumā šos pašus stipros alus. Tā kā tur ar šo tekstu būs rūpīgi jāpastrādā, lai mēs neizdarītu kā vienmēr: gribēja, kā labāk, sanāk, kā vienmēr,” saka deputāts.
Runājot par likuma spēkā stāšanās brīdi, Līdaka prāto, ka kompromiss ar ražotājiem varētu būt alkoholu lielajos plastmasas iepakojumos aizliegt tirgot 2018.gada vidū.
Ziņots, ka aprīlī vēlmi aizliegt alus pārdošanu divu litru plastmasas pudelēs un alkoholisko kokteiļu pārdošanu 1,5 litru pudelēs izteica toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība). Viņš paskaidroja, ka ar alkoholisko kokteiļu lietošanu jaunieši „sāk iet pa alkoholisma ceļu”.
Savukārt septembrī šo ieceri sāka skatīt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
