Litenes pagasta saimniecībā SIA „Sita Nature park” saimnieko Jurijs Prokofjevs, kurš ir viens no kooperatīva „Latvijas liellops” izveides iniciatoriem. Vispirms viņš steidz rādīt briežu ganāmpulku, jo gada nogalē iecerējis pircējiem piedāvāt arī briežu gaļu: ''Manā saimniecībā briežu dārzam ir jau vairāk nekā 20 gadi. Tas bija vairāk kā tāds hobijs, vaļasprieks, bet nu esmu nonācis pie tā, ka tagad varētu piedāvāt arī tirgū “Nature 2000” teritorijā audzēto briežu gaļu.”
Saimniecība atrodas dabas lieguma teritorijā, un tas arī ir bijis pamatā izvēlei par labu briežu un gaļas liellopu audzēšanai.
Par kooperatīva izveidi Prokofjevs pauda, ka pašlaik tas vēl ir pašā sākumā, bet galvenais, ka kooperatīva biedrus vieno kopēji mērķi. “Mana saimniecība bija viena no tām, kura piedāvāja eksportam liellopus. Tad vienkārši tāds: kāpēc latvieši nevar ēst kvalitatīvu liellopu gaļu? Tad mēs sanācām desmit saimniecības kopā, un vienam saimniekam bija tāds sauklis “Dzimis Latvijā un apēsts Latvijā”. Kāpēc jādod kaut kur projām? Un mēģināt piedāvāt augstvērtīgu, kvalitatīvu produktu Latvijas iedzīvotājiem,” pastāstīja Prokofjevs.
Runājot par to, ko ir izdevies jau paveikt, viņš pastāstīja, ka
ir izveidots interneta veikals un sāktas gaļas piegādes.
Un šajā ziņā var vērtēt pirmos kopdarba plusus. “Samazinās izmaksas. Pieņemsim, es pats savā saimniecībā varētu uztaisīt gaļas piegādi, pats to darīt, bet tad man vienam pašam būtu jāveic nenormāli lieli ieguldījumi – cilvēki, atalgojums, mašīnas, internets, nu viss, viss. Un tas viss prasa naudu. Bet tad, kad sanāk desmit cilvēki kopā, tad tas jau dalās uz desmit cilvēkiem. Praktiski mēs sākām strādāt pavasarī, mēs esam tādā kā sākuma stadijā, mēs mācamies, viss vēl procesā,” sacīja uzņēmējs.
Arī kooperatīva valdes priekšsēdētāja Alma Bērziņa atzina, ka vēl jau ir tikai pats darbības sākums un pašiem nākas daudz ko izvērtēt. “Piemēram, sākām piegādes paši, sākumā vedām ar vairākām mašīnām paciņas. Secinājām, ka tas ir ļoti dārgi, mums ir jādod paciņas piegādāt loģistikas firmām, kas jau jebkurā gadījumā tos kilometrus katru dienu braukā. Nu, visādi tādi it kā sīkumi, pie kuriem ir jāstrādā,” pastāstīja Bērziņa.
Šobrīd noritot arī sarunas ar lielveikaliem, bet šis process, kā stāsta kooperatīva valdes priekšsēdētāja, nav gluži vienkāršs. Tur ir gan cenas jautājums, gan arī Latvijas iedzīvotāju ēšanas paradumi.
“Mūsu gadījumā problēma ir tāda, ka Latvijā ir pierasts veikaliem un patērētājiem saskarties ar to lēto, brāķēto govju gaļu, kas ir lētās kategorijas liellopu gaļa. Un tad, kad mēs nākam iekšā ar speciāli nobarotiem dzīvniekiem līdz divu vai divarpus gadu vecumam, tad īsti nesaprot, kāpēc ir tā cena augstāka.
Mums vienkārši ir jāatrod tie veikali, kuri tiešām grib kvalitāti, augsto uzturvērtību, kas tajā produktā ir,” sacīja Bērziņa.
Protams, sava ietekme ir arī pandēmijai, jo samazinājās gaļas piegāde restorāniem un kafejnīcām. “Tomēr arī savs gaļas procents iziet caur restorāniem, caur burgernīcām. Un arī pusgads vēl nav tas periods, lai varētu teikt: ziniet, mums te neiet. Es domāju – paies gads, divi, tad mēs varēsim teikt, ir labi vai nav labi,” norādīja Prokofjevs.
Viņš arī sacīja, ka viens no kooperatīva darbības virzieniem ir arī iepazīstināt Latvijas patērētāju ar kvalitatīvu liellopu gaļas produkciju. Ilgtermiņā, attīstoties kooperatīva saimniecībām, ir doma arī par saražotās produkcijas eksportu.
