Otrdien, 4. februārī, pasākumā par godu novembrī Glāzgovā gaidāmajai ANO Klimata pārmaiņu konferencei COP26 Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis par kādu ambiciozu soli. Lielbritānijas valdība plāno no 2035. gada aizliegt pārdot benzīndzinēja un dīzeļdzinēja transportlīdzekļus, tostarp hibrīdauto.
Kad aizliegums stātos spēkā, patērētāji varētu iegādāties tikai ar elektrību vai ūdeņradi darbināmas automašīnas un mikroautobusus.
Lielbritānija solījusi līdz 2050. gadam panākt neitralitāti siltumnīcefekta gāzu emisijā, samazinot emisiju, stādot kokus un īstenojot virkni citu pasākumu.
Šis Džonsona ierosinājums apsteidz līdzšinējos plānus par pieciem gadiem un ietver hibrīdos transporta līdzekļus. Šādas pārmaiņas, par kurām vēl notiks konsultācijas, tikušas izstrādātās ekspertu brīdinājumu dēļ.
Viņi norādīja – ja aizliegums stātos spēkā 2040. gadā, uz ceļiem vēl joprojām atrastos daļa veco automašīnu, kuras turpinātu radīt piesārņojumu. Tādējādi Lielbritānija līdz 2050. gadam nepaspētu sasniegt savus klimata mērķus un aizliegumu nepieciešams ieviest ātrāk.
Autotransporta asociācijas prezidents Edmunds Kings paziņojis, ka jaunais mērķis sagādās nozarei lielas grūtības. Arī Autoražotāju un tirgotāju sabiedrības izpilddirektors Maiks Heivs sacīja, ka
jau tā ļoti izaicinošo ambīciju lielāka paātrināšana prasīs vairāk nekā tikai investīcijas no nozares.
Džonsons uzsvēra, ka Glāzgovas klimata konferences rīkošana ir svarīga iespēja Lielbritānijai un valstīm visā pasaulē, lai pastiprinātu cīņu pret klimata pārmaiņām. Premjers skaidroja, ka Lielbritānija, izklāstot savus plānus šogad, vēlas pamudināt citas valstis tai pievienoties un arī apņemties panākt neitralitāti siltumnīcefekta gāzu emisijā. Viņaprāt, šim gadam ir jākļūst par pavērsienu cīņā ar globālo sasilšanu.
Tikmēr kritiku premjeram veltījusi Klēra Onīla, kas tagad ir atstādināta no konferences prezidentes amata. Viņa uzsvērusi, ka Lielbritānija ir ārkārtīgi tālu no tā, ko pasaule no tās sagaida klimata jautājumu risināšanā. Intervijā britu raidsabiedrībai BBC viņa skaidroja, ka premjers īsti neizprotot klimata pārmaiņas un nav sniedzis nepieciešamo atbalstu prezidentes darbībām.
„Pēdējos pāris gadus esmu pavadījusi, vairojot ambīcijas un veidojot rīcības plānu. Bet tas, ko esam novērojuši, ir liels premjera līderības un iesaistes trūkums. Glāzgovas klimata konferencē Lielbritānijai jāvairo sava līderība un ambīcijas, stimulējot pārējo pasauli un parādot, kāpēc šis samits ir ļoti liela iespēja. Pagaidām neesam to novērojuši.
Un premjers man ir atzinis, ka viņš īsti nesaprot klimata pārmaiņas. Tikmēr citi viņam apkārt – saprot,” sacīja Onīla.
Bijusī enerģētikas ministre norādīja, ka pašreizējais ANO klimata samitu formāts ir jāpārskata, ja ir vēlme panākt jebkāda veida jēgpilnu globālo rīcības plānu klimata atveseļošanai. Ikgadējos ANO klimata samitus aizēnojot ķīviņi par darba kārtību un to, kam par nepieciešamajām pārmaiņām būtu jāmaksā.