Lielbritānijai būs uz sadarbību vērstas attiecības ar ES. Intervija ar britu vēstnieku Latvijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Lielbritānijas valdība publicējusi savu plānu gaidāmajām tirdzniecības sarunām ar Eiropas Savienību ES). Pirmās reakcijas lika komentētājiem izteikt pieņēmumus, ka britu valdība faktiski jau tagad ir sākusi gatavoties 31. decembrim, kad "Brexit" pārejas periods būs jāizbeidz bez vienošanās ar Eiropas Savienību. Lai arī abas puses atzīst, ka sarunas nebūs vieglas, valda piesardzīgs optimisms par to, ka gala vienošanos joprojām ir iespējams panākt. Lai skaidrotu Lielbritānijas pozīciju pirms tirdzniecības sarunu uzsākšanas, Latvijas Radio uz sarunu aicināja Apvienotās Karalistes vēstnieku Latvijā Kītu Šenonu.

Lielbritānijai būs uz sadarbību vērstas attiecības ar ES. Intervija ar britu vēstnieku Latvija
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Apvienotās Karalistes valdība publicēja savu pieeju turpmākajām sarunām ar Eiropas Savienību par tirdzniecības attiecībām pēc "Brexit". Pirms tam mēs dzirdējām arī Eiropas Savienības mandātu un tās pozīciju par sarunu vešanu. Lielbritānija nebija īpaši apmierināta ar šiem pirmajiem Briseles uzstādījumiem. Vai jūs varat izskaidrot, kāpēc?

Jā, Lielbritānija ir publicējusi savu pieeju gaidāmajām sarunām par turpmākajām attiecībām ar Eiropas Savienību. Kā varētu gaidīt, katrās sarunās sākuma posmā abu pušu intereses var būt nedaudz atšķirīgas. Apvienotās Karalistes valdība šīs sarunas sāk ar skaidru vēstījumu - Lielbritānijai būs uz sadarbību vērstas attiecības ar Eiropas Savienību. Tās būs pozitīvas attiecības, kas balstītas uz vienlīdzības principu.

Tāpēc viens no galvenajiem jaunās pieejas elementiem ir tas, ka turpmākajās attiecībās Apvienotā Karaliste nebūs pakļauta Eiropas Savienības likumiem, tai nebūs saistoši Eiropas Tiesas spriedumi.

Tas patiesībā ir galvenais iemesls, kāpēc mēs esam izvēlējušies no Eiropas Savienības nedaudz atšķirīgu pieeju sarunām, kuras sāksies 2. martā.

Izklāstot savus mērķus, Apvienotā Karaliste ir paudusi vēlmi panākt visaptverošu brīvās tirdzniecības līgumu līdzīgu tam, kādu Eiropas Savienība ir noslēgusi ar Kanādu. Tāpat mēs vēlamies vairākus papildu līgumus, kas attiektos uz atsevišķiem jautājumiem, piemēram, zvejniecību, aviāciju, sociālo drošību, sadarbību tieslietu un drošības iestāžu starpā, izglītību. Tas viss būtu atsevišķi, bet centrā, protams, ir jautājums par turpmākajām tirdzniecības attiecībām.

Jūs jau pieminējāt vienādā spēles laukuma principu. Uz to ir norādījusi arī Brisele, taču, manuprāt, šeit arī slēpjas vienas no lielākajām domstarpībām vai atšķirībām šī principa interpretācijā.

Tā pilnīgi noteikti ir atšķirīga pieeja. Šeit jāatgriežas pie tā, ka Lielbritānija vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts un tāpēc kā valsts tā nevar būt pakļauta Eiropas Savienības likumiem un Eiropas Tiesas spriedumiem. Protams, britu uzņēmumiem, kuri gribēs tirgoties ar Eiropas Savienību, būs jāievēro Eiropas standarti saviem produktiem. Taču tas ir pilnīgi atšķirīgs jautājums nekā likumu pārvaldība, kas ir starta punkts Apvienotās Karalistes pozīcijai.

Ja mēs runājam par atbrīvošanos no jebkādas sasaistes ar Eiropas Savienības likumiem, varētu rasties jautājums par turpmākajām garantijām Lielbritānijā dzīvojošajiem Eiropas valstu pilsoņiem. Man līdz šim bija sajūta, ka arī turpmāk šie pieturas punkti Eiropas noteikumiem būs tāda kā drošības garantija šiem cilvēkiem.

Šos jautājumus nosedz izstāšanās līgums, kas ļāva Lielbritānijai izstāties no Eiropas Savienības šī gada 31. janvārī.

Visi jautājumi par pilsoņu tiesībām, kuras Eiropas Savienības pilsoņi, tostarp vairāk nekā 100 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, ir ieguvuši, dzīvojot un strādājot mūsu valstī, ir aizsargāti.

Ir izveidota apvienota komisija, kas uzraudzīs šo saistību un tiesību izpildi. Un šeit nav runa tikai par pienākumiem un saistībām Lielbritānijā, bet arī par Eiropas valstu pienākumiem, ko tās ir apņēmušās nodrošināt britu pilsoņiem. Tas attiecas arī uz aptuveni tūkstoti britu, kas dzīvo šeit, Latvijā.

Daži komentētāji jau norāda, ka izteikumi par vēlmi pilnībā atbrīvoties no saistības ar Eiropas likumiem nozīmē to, ka Apvienotā Karaliste ir gatava arī bezvienošanās scenārijam. Izteikumi par gatavību pamest sarunas jau jūnijā, ja nav sasniegts pienācīgs progress, šādu attieksmi it kā apstiprina. Dokumentā jau ir uzsvērts, ka izstāšanās no sarunām ļautu pašu mājās pienācīgi sagatavoties "sakārtotai" aiziešanai no "Brexit" pārejas perioda.

Apvienotās Karalistes apņemšanās ir panākt vienošanos ar Eiropas Savienību gan tirdzniecības sfērā, gan citās jomās, par kurām es runāju iepriekš. Un mūsu valsts tiešām pieiet šīm sarunām pozitīvā gaisotnē. Patiesībā mēs neprasām neko ārkārtīgi atšķirīgu no tā, kas tirdzniecības jomā citām valstīm ir ar Eiropu.

Ir vairāku precedenti, piemēram brīvās tirdzniecības līgums ar Kanādu un citām valstīm.

Šīs valstis nav pakļautas Eiropas likumiem, un ir atrasta pilnīgi cita pieeja. Tāpēc arī mūsu prasības tirdzniecības jomā nav nesaprātīgas. Katrai pusei, tostarp Eiropas Savienībai, ir nepieciešams plāns neparedzētiem gadījumiem, un mums ir jādomā par to, kas varētu notikt, ja vienošanos nav iespējams panākt līdz gada beigām. Britu valdība ir paziņojusi, ka gadījumā, ja Kanādas līgumam līdzīgu apmierinošu vienošanos nav iespējams panākt, tad Lielbritānija būtu gatava tirgoties ar Eiropu uz tādiem pašiem noteikumiem, kā, piemēram, Austrālija. Un nevar teikt, ka tam nav nekāda likumiska ietvara - ir vairāki tehniski līgumi, kas to nosaka. Manuprāt, ir tikai godīgi, ka britu valdība to ir skaidri pateikusi jau šajā posmā, jo tam ir jābūt gataviem ne tikai sarunvedējiem, bet arī uzņēmējiem.

Jūs jau runājāt par Kanādas tirdzniecības līgumu un tirdzniecības attiecībām ar Eiropas Savienību. Gan Eiropas galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē, gan Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir uzsvēruši, ka viņi neizprot britu puses vēlmi pieņemt kaut ko, kas līdzinātos Kanādas brīvās tirdzniecības līgumam, ja Eiropa ir gatava viņiem piedāvāt daudz īpašākas attiecības. Vai tas nozīmē, ka Apvienotā Karaliste ir gatava piekrist kaut kam mazāk ambiciozam, lai tikai tiktu no visa vaļā un izstātos no šī procesa pēc iespējas ātrāk?

Es nedomāju, ka vēlas kaut ko mazāk. Varbūt tieši kaut ko vairāk? Galu galā, šīs ir sarunas! Taču ir arī skaidras sarkanās līnijas, kas saistītas ar Eiropas likumiem un Eiropas Tiesu un kuras ir nepieciešams ievērot.

Jūs teicāt, ka jau esat runājis ar mūsu Ārlietu ministriju un valdību. Varbūt jūs varat atklāt, kādi ir mūsu politiķus interesējošie jautājumi un par ko viņi ir visvairāk satraukti?

Jūsu ārlietu ministrs šonedēļ tikšanās laikā Briselē skaidri pauda Latvijas prioritātes turpmākajām sarunām. Pilnīgi noteikti dienaskārtības galvenais jautājums ir pilsoņu tiesības un garantijas to ievērošanai. Ir vēl vairākas sfēras, kurās es negribētu īpaši iedziļināties, taču starp mūsu valstīm notiek tirdzniecība, izglītība sadarbība ir ļoti liela un mēs vēlamies panākt izglītības kvalifikācijas atzīšanu.

Visās šajās jomās mums ir abpusēja interese panākt labu vienošanos.

Taču tas nav tikai starp Apvienoto Karalisti un Latviju. Tāpat jūtas arī daudzas citas Eiropas Savienības dalībvalstis. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka, ņemot vērā visu pušu konstruktīvo pieeju, pragmatisku vienošanos vai pat vairākas vienošanās būs iespējams panākt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti