Pēc iekšzemes kopprodukta Apvienotā Karaliste ir 5. vietā pasaulē un Londona ar saviem 8 miljoniem iedzīvotāju ir 5. bagātākā pilsēta pasaulē. Finansēm, kas ieplūst valstī, ir visdažādākā izcelsme, tādēļ profesionālo pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, auditoriem, finanšu konsultantiem, grāmatvežiem ir pienākums ziņot par gadījumiem, ja viņu pakalpojumi tiek izmantoti, lai krāptos.
Pēc Eiropas Savienības ceturtās direktīvas naudas atmazgāšanas novēršanas jomā stāšanās spēkā prasības ir kļuvušas vēl stingrākas.
Juriste, kiberdrošības speciāliste advokātu birojā Londonā Inese Ejugbo stāstīja – “ja mēs neziņojam par aizdomām, ka tiek veikta naudas atmazgāšana, finansiāla krāpšanās, vai izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, tad mums var draudēt kriminālatbildība”.
“Gan korporatīvā kriminālatbildība attiecībā uz firmu, kas var apdraudēt turpmāko firmas pastāvēšanu, gan, ja konkrēti indivīdi, konkrēti advokāti ir iesaistīti, un viņi par to nav ziņojuši, tad arī uz viņiem var attiecināt personisko kriminālatbildību, kā rezultātā cilvēki var nonākt cietumā uz laiku līdz pat 8 gadiem,” stāstīja Ejugbo.
Pienākums ziņot par nelikumīgām darbībām prevalē pār konfidencialitāti.
“Arī mazākām firmām ir vajadzīgas noteiktas sistēmas, procedūras, kas paredz, ka tu zini, kas ir tavs klients, tev ir noteikta datubāze, ka tu jebkurā brīdī, ja notiek kas nelāgs, tev ir pietekama informācija, ka tu vari šo informāciju nosūtīt tālāk tiesībsargājošām iestādēm,” skaidroja Inese Ejugbo .
Pagājušajā septembrī Apvienotajā Karalistē tika pieņemts jauns likums, kas britu nodokļu dienestam ļauj pieprasīt klientu datus no tā sauktajiem tirdzniecības portāliem, piemēram, “Ebay”, “Etsy”, “Gumtree” un citiem. Pirms tam informācija bija jāsniedz tikai gadījumos, ja bija aizdomas par nodokļu nemaksāšanu.
Ieņēmumu dienests var pieprasīt klientu vārdus, adreses, banku kontu numurus un datus par tiešsaistes pirkumiem un pārdotajām precēm, lai analizētu iegūto informāciju.
Latvijas - Lielbritānijas Tirdzniecības kameras valdes loceklis Mārcis Skadmanis stāsta – ja informāciju nesniedz, “ieņēmumu dienestam var rasties šaubas, un viņi var pastiprinātu izmeklēšanu vērst pret pašu uzņēmumu”.
“Bet jebkurā gadījumā vēlreiz uzsveru - uzņēmumam ir jāsadarbojas ar ieņēmumu dienestu Lielbritānijā saskaņā ar esošajiem noteikumiem un regulējumiem,” sacīja Skadmanis.
Ieņēmumu dienests nepieprasīs paskaidrojumus par vienu pensionāres pārdoto pašas tamborēto kleitu, taču, ja datorsistēma rādīs, ka kleitas pārdotas regulāri, tad atnāks vēstule, aicinot deklarēt nedeklarētos ienākumus.
“Piemēram, hobijs, pārdodot kādas senlaicīgas preces, antikvariātu, vai tā ir tirdzniecība, vai to mēs interpretējam kā hobiju, bet jebkurā gadījumā Lielbritānijas valsts ieņēmumu dienests ir skaidri paudis, ka, ja sistemātiski notiek tirgošana, preces pārdošana, tad tā ir klasificējama kā tirdzniecība, nevis kā hobijs,” skaidroja Mārcis Skadmanis.
Briti paši par šo kārtību īpaši neuztraucas, jo sabiedrībā pieņemts, ka sīki darījumi neskaitās.
Jau ziņots, ka Latvijā jautājumu par klientu datu sniegšanu aktualizēja portāla “ss.lv” un Valsts ieņēmumu dienesta strīds. VID augusta sākumā paziņoja par lēmumu apturēt SIA “Internet” un ar to saistītās populārās sludinājumu vietnes “ss.lv” darbību. Šāds lēmums pieņemts, jo uzņēmums atteicies sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. VID esot pamats uzskatīt, ka šajā portālā sludinājumus ievieto arī nodokļu krāpnieki, īpaši auto tirdzniecības jomā. Drīz pēc tam "ss.lv" domēna vārds jau bija mainīts uz "ss.com".
